Saeima ceturtdien, 9. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot īstenot valstspilsētu apvienošanu ar blakus novadiem līdz 2029. gadam, nevis 2025. gadam, kā to paredz spēkā esošais likums.
Grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atbalstīja 68 deputāti, bet pret balsoja seši.
Likuma izmaiņas paredz Daugavpilij pievienot Augšdaugavas novadu, Jelgavai – Jelgavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu. Jauno novadu izveide notiks līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā.
Izmaiņas nodrošinās, ka jaunizveidotajos novados būtu attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem.
Jaunajos novados tiks veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma izmaiņas arī paredz no nākamā gada noteikt ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība paredzēta arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā.
Patlaban kaimiņu pašvaldībām ir jānodrošina sadarbība teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.
Ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. janvārim paredzēts uzdot izstrādāt likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai, kā arī Saeimā iesniegt priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
