Viņš stāstīja, ka par savu seksuālo otrientāciju Vanagam pastāstījis jau 1993.gadā, bet par mācītāju Sants ordinēts gadu vēlāk. Rezolūciju "Par homoseksuālisma piekopšanu un propagandu" LELB konsistorija pieņēmusi 1993.gadā, bet sinode - 1996.
Viņš arī pauda, ka jau ilgāku laiku vēlējies publiski atzīt, ka ir gejs, jo "tas var būt par svētību gan man, gan sabiedrībai" - daudzi cilvēki Latvijā cieš, jo nav daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kas būtu publiski atzinuši savu seksuālo orientāciju. No amata atbrīvotais mācītājs uzskata, ka viņa piemērs var atvieglot iespēju ticīgajiem gejiem cīnīties par savām tiesībām.
Sants arī pauda, ka notikušais viņu nav pārsteidzis un viņš pat jūtoties atvieglots - "es vairs nezogu svēto vakarēdienu, es vairs nezogu mācītāja amatu". Viņš vēl nezinot, vai apstrīdēs lēmumu par atbrīvošanu. Viņš arī pauda, ka no konsistorijas lēmuma neesot sapratis, vai atbrīvots tikai no mācītāja amata vai izslēgts arī no baznīcas. Sants pieļāva iespēju, ka varētu pievienoties kādai no luterāņu baznīcas sinodēm ārvalstīs. "Pasaules baznīcā es esmu, no tās mani nevar izslēgt.. es esmu mācītājs pēc savas būtības, es nedrīkstu no tā atteikties," sacīja Sants.
Luterāņu baznīcas konsistorijā apstiprināja faktu par Santa atbrīvošanu no amata, taču no sīkākiem komentāriem atteicās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
