Varakļāni kā pirmie nolemj Satversmes tiesā apstrīdēt novadu reformu
Foto: Saeimas administrācija

Varakļānu novada dome, neapmierināta ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā, neņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības skaidri pausto viedokli, novads tika iekļauts Rēzeknes nevis Madonas novadā, ceturtdien, 25. jūnijā, pieņēmusi konceptuālu lēmumu apstrīdēt likumu Satversmes tiesā (ST), portālam "Delfi" pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cik zināms, Varakļāni ir pirmā pašvaldība, kas pieņēmusi šādu lēmumu pēc tam, kad 22. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Astoņi no deviņiem Varakļānu novada domes deputātiem nobalsoja par šo lēmumu, bet viens atturējās. Justs pastāstīja, ka patlaban tas ir konceptuāls lēmums, bet tuvāko nedēļu laikā ar juridisko speciālistu palīdzību tiks precīzi formulēta prasība ST.

"Uzskatām, ka nav tikusi ievērota demokrātiska likumu pieņemšanas kārtība. Attiecībā uz Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam lēmums nav pamatots ar likuma pieņemšanas mērķi, kas bija padarīt pašvaldības ekonomiski stiprākas. Netika ņemts vērā arī iedzīvotāju viedoklis," domes noskaņojumu raksturo Justs.

Uz "Delfi" jautājumu, vai dome apsver arī iespēju mēģināt panākt izmaiņas likumā, kā to netieši mudināja darīt Valsts prezidents, Justs atbildēja, ka arī par to tiekot domāts. Jautāts, pie kuras Saeimā pārstāvētās partijas meklētu sabiedrotos, Justs norādīja, ka visi Varakļānu novada domes deputāti ievēlēti no vēlētāju apvienībām un nepieder partijām.

"Tagad gan daudzi Saeimas deputāti ir zvanījuši un piedāvājuši palīdzību," norādīja Justs, ar zināmu rūgtumu piebilstot, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Saeimā gan deputāti neinteresējās, ko domā vietējie iedzīvotāji. Izšķirošais lēmums par Varakļāniem tika pieņemts Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Saeimai strādājot attālināti. "Demokrātijai drusku ticamība nozagta," rezumēja Justs sarunā ar "Delfi".

Varakļānu domes pārstāvji un iedzīvotāji joprojām gaida Saeimas deputātu paskaidrojumus, kāds tieši bija pamatojums lēmumam par Varakļānu novada nākotni un kā tas saistāms ar novadu reformas likuma mērķi, piebilda Justs.

Jau ziņots, ka 22. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, tomēr izšķīries par valstiski atbildīgu soli izsludināt likumprojektu. Par to prezidents paziņoja piektdien, 19. jūnijā, Rīgas pilī īpaši sasauktā preses konferencē par 10. jūnijā Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālās reformas likumu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Prezidents atzina, ka Saeima ir būtiski uzlabojusi valdības iesniegto likumprojektu, tomēr gan Saeimai, gan Ministru kabinetam ir jāmācās no šīs reformas sagatavošanas kļūdām, īstenojot turpmākās un citas reformas. Valsts prezidents preses konferencē arī atzina, ka Varakļānu, kā arī Kandavas un vēl dažu citu neapmierināto novadu jautājumu Saeima varētu risināt ar novadu reformas likuma grozījumiem.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai pēc prezidenta domām Varakļāniem jābūt Madonas novadā un kā tas saskan ar kultūrvēsturisko zemju identitāti, prezidents sacīja, ka neieņem konkrētu viedokli, bet redz, ka ir atšķirība starp to, ko vēlas Varakļānu iedzīvotāji, un skaidro Varakļānu kultūrvēsturisko piederību Latgalei. "Domāju, ka tas, ka mums ir divi likumdošanas līmeņi – administratīvi teritoriālais iedalījums, kas pamatā orientējas uz ekonomiskiem un infrastruktūras jautājumiem, kas ir galvenais reformas gaitā novilkto robežu kritērijs. Savukārt identitāti nevar mainīt ar likumu, jo tā ir gadsimtos izstrādājusies. Tādēļ ir pilnīgi iespējams, ka Varakļānu novads pieder Latgalei kā kultūrvēsturiskai zemei, taču administratīvi teritoriāli tas var arī būt citādi, ja iedzīvotāji to vēlas," sacīja Levits, piebilstot, ka šie divi dažādie līmeņi ļauj savienot šos abus aspektus.

Levits sacīja, ka tas neattiecas tikai uz Varakļāniem, bet arī uz dažām citām teritorijām. Prezidents prognozēja, ka būs deputāti, kas pēc reformas spēkā stāšanās rosinās šos atsevišķos jautājumus vēlreiz diskutēt Saeimā. "Tas būtu jēdzīgi, ja Saeima vēlreiz uzklausītu visus argumentus par un pret konkrētām teritorijām, nevis sāktu visu diskusiju no gala, no kā mēs esam visi noguruši, un kas nenovedīs pie cita rezultāta," teica Levits.

"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā gaitā 9. jūnijā, nonākot līdz Madonas novadam, Saeimas deputātiem bija jāizskata priekšlikumi, kas pretēji plānotajam un atbildīgajā komisijā lemtajam, rosināja esošā Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Pretēji viedokļi bija pat dažādu frakciju iekšienē.

Pēc vairāk nekā stundu ilgušām debatēm tika atbalstīts viens priekšlikums neiekļaut Varakļānus Madonas novadā. Varakļānu neiekļaušanu Madonas novadā tagad atbalstīja JKP, NA, "Saskaņa" un daži ZZS deputāti, kopumā 51 deputāts.

Tomēr pēc pārtraukuma Saeimai bija jāturpina balsot par līdzīgiem priekšlikumiem.

Pēc pārtraukuma Saeimai atsākot darbu, deputāts Juris Rancāns (JKP) atsauca savu identisko priekšlikumu par Varakļānu neiekļaušanu Madonas novadā, tāpēc Saeimai par to nebija jābalso. Saeima gan arī neatbalstīja Lindas Liepiņas priekšlikumu, kas paredzēja Varakļānu novadu Madonas novadā, jo tas nebija atbalstīts komisijā, jo tajā bija citāda administratīvo vietu secība nekā ministrijas piedāvājumā.

Līdz ar to tika nolemts, ka būs Madonas novads ar administratīvo centru Madonā un kurā ietilpst Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.

Jāatgādina, ka maija sākuma Saeimas atbildīgā komisija nolēma Varakļānu novadu tomēr apvienot ar Madonas novadu, kā to vēlas arī pašvaldības dome un iedzīvotāji, lai gan otrajā lasījumā Saeima, steigā balsojot, radīja kuriozu, ka vienlaikus Varakļānu novads tika iekļauts gan Rēzeknes, gan Madonas novadā.

Vēl pirms tam otrā lasījuma gaitā Saeimas komisija rosināja veikt iedzīvotāju aptauju Varakļānu novadā, un nobalsojušo iedzīvotāju vairākums atbalstīja pievienošanos Madonas novadam. To Saeimas sēdē atgādināja arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP).

Deputāts Edmunds Teirumnieks (NA), aicinot Varakļānus neatdalīt no Latgales, atgādināja par notikumiem no Latvijas valsts dibināšanas laikiem un to, ka Varakļāni no Latgales nošķirti ar padomju varas lēmumu 1963. gadā. Viņš arī pauda bažas, ka, Varakļāniem paliekot Madonas novadā, tiks apdraudēta iedzīvotāju latgaliskā identitāte un latgaliešu valodas aizsardzība.

Mārtiņš Bondars (AP) teica, ka saredz Varakļānus kā būtiski artēriju Latgalē, nevis nomali Vidzemē. Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa uzsvēra, ka Saeimai ir jāieklausās Varakļānu iedzīvotāju viedoklī, jo viņi vēlas būt Madonas novadā, ar ko saistīta viņu ikdienas dzīve.

Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzskaitīja virkni latgaliešu kultūras darbinieku, kuri dzimuši un dzīvojuši Varakļānos. Pēc viņas domām Varakļāniem būtu gan administratīvi, gan kultūrvēsturiski jābūt vienai identitātei.

Juris Rancāns (JKP) atgādināja, ka padomju okupācijas laikā, kad Varakļānus iekļāva Vidzemē, iedzīvotājiem neviens domas neprasīja. Deputāts aicināja cienīt vēsturi, senčus un Latgales kongresa lēmumus, kas ļāva izveidot Latvijas valsti. Rancāns arī norādīja, ka Satversmes tiesa lēmusi, ka kultūrvēsturiskajai identitātei ir nozīme.

Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) teica, ka balso par Varakļāniem Madonas novadā, atgādinot, ka vidzemnieki radās, sakausējoties Ziemeļlatgales iedzīvotājiem ar somugriem. No saziņas ar vēlētājiem deputāte arī secinājusi, ka viņiem nebūs problēmu saglabāt latgalisko identitāti, esot Vidzemē. Beitnere-Le Galla arī uzsvēra apstākli, ka jāatbalsta to vietējo iedzīvotāju viedoklis, kuri bija aktīvi un piedalījās aptaujā par novada nākotni.

Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja uz valdošās koalīcijas deputātu pretrunīgu rīcību, vienā gadījumā iedzīvotāju aptauju izmantojot kā būtisku argumentu, bet citā gadījumā, piemēram, Ikšķiles, neņemt vērā.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) atgādināja teicienu, ka "ar varu mīļš nekļūsi" un aicināja ievērot demokrātijas principus un nelemt pretēji vietējo iedzīvotāju interesēm.

Viktors Valainis (ZZS) atgādināja kolēģiem, ka šis bija vienīgais gadījums reformas gaitā, kad Saeimas komisija rosināja veikt iedzīvotāju aptauju, tāpēc ir jāciena cilvēku izvēle un aptaujā paustais viedoklis.

Deputāte Linda Ozola (JKP) sacīja, politiķi pieņem politiskus lēmumus, ar kuriem vienmēr būs gan neapmierinātie, gan apmierinātie, tomēr svarīgi politiķiem ir nenaidot cilvēkus.

Jau ziņots, ka 16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.

15. jūnijā ar Saeimas lēmumu neapmierinātās Ikšķiles novada un Varakļānu novada domes vērsušās ar lūgumu pie Valsts prezidenta neizsludināt 10. jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Egils Levits Saeima Satversmes tiesa Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form