Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi Rīgas domes saistošos noteikumus "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", un konstatējusi būtiskus trūkumus – neatbilstību likumam un samērīguma trūkumu starp iesaistīto pušu interesēm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) trešdienas preses konferencē pavēstīja, ka atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, konstatējot teritorijas plānojuma izstrādes procedūras pārkāpumus vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām, ir izdevis rīkojumu apturēt minētos Rīgas domes saistošos noteikumus.
Pēc viņa paustā, būtiskākais aspekts ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.
Saistībā ar izdoto rīkojumu ministrs skaidrojis, ka tā mērķis ir "nodrošināt tiesiskumu un sabiedrības interešu ievērošanu, jo konstatējot aizskārumu, ministram ir pienākums rīkoties".
"Tāpat zinām, ka uzņēmēji desmit gadus gaidījuši šo dokumentu, lai ilgtermiņā plānotu savu saimniecisko darbību, taču ar normatīvajiem aktiem neatbilstošu teritorijas plānojumu tas nav iespējams. Ticu, ka Rīgas domnieki būs motivēti daudzgadu darbu pie Rīgas teritorijas plānojuma sekmīgi pabeigt pārskatāmā periodā, novēršot konstatētos pārkāpumus," izteicās Plešs.
Dokumenta tapšanas laikā ministrija esot vairākkārt, vairāku gadu garumā sniegusi norādes par konstatētiem pārkāpumiem, taču Rīgas domes apstiprinātie noteikumi tik un tā saturot virkni būtisku trūkumu, tostarp neatbilstību likumam.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas administratīvajā teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Atbilstoši Rīgas domes redzējumam, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kurš grozīts vienu reizi 2013. gadā un kurš turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu, skaidroja ministrs.
Tādējādi, ņemot vērā, ka likums nepieļauj situāciju, ka valstspilsētā var būt spēkā divi teritorijas plānojumi, turklāt teritorijas plānojuma dokumentiem ir jāatbilst augstāka spēka normatīviem aktiem, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez tiesiskam regulējumam atbilstoša teritorijas plāna.
Ministrijas eksperti arī esot konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildušas arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.
Tāpat Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Saskaņā ar Pleša pausto, tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.
Ministrija uzsver, ka teritorijas plānojumā Rīgas domei bija iespēja tiesiski pareizi atrisināt jutīgo jautājumu par azartspēļu aizliegumu, norādot vietas, kur spēļu zāles ir aizliegtas. Ministrija arī apspriešanā uz to vairakkārt esot norādījusi, taču ministrijas eksperti ir saņēmuši Rīgas domes iesniegtu dokumentu, kur šis uzņēmējdarbības veids tiek aizliegts visā Rīgas valstpilsētas teritorijā. Pēc Pleša paustā, tas joprojām ir pretlikumīgi.
VARAM arī norāda, ka teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt gan ekonomisko attīstību, gan sociālo un kultūras interešu īstenošanu, kā arī vides aizsardzību. Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas atļauto izmantošanu noteiktās teritorijas daļās. Nosakot funkcionālo zonējumu Rīgas teritorijas plānojumā, nav pietiekami izvērtēta tā iespējamā ietekme uz esošo uzņēmējdarbību.
Iezīmējot turpmāko nākotni, VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša skaidroja, ka viens no diviem rīcības virzieniem paredz, ka pašvaldība var pilnveidot savu izstrādāto dokumentu, nodot to vēlreiz publiskajai apspriešanai, saņemt viedokļus no iesaistītajiem, izvērtēt šos priekšlikumus, pamatot vai saskaņot intereses un strādāt pie redakcijas pilnveidojumiem, ietverot tur VARAM paustos iebildumus. Pēc tam dome var pieņemt attiecīgo dokumentu jaunā redakcijā, bet VARAM to vēlreiz izvērtēs.
Savukārt otrs variants būtu, ka dome vēršas Satversmes tiesā, līdzīgi kā to darījusi Ķekavas novada pašvaldība. Šādā gadījumā, ja tiesa lemtu par labu pašvaldībai, šis dokuments tomēr stātos spēkā.
