Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi darbu pie jautājuma par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un interešu konflikta novēršanu, vienlaikus esot gan deputāta, gan pašvaldības darbinieka statusā, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Inese Auniņa.
Viņa apgalvoja, ka ierosinājums par mazāku deputātu skaitu, kas varētu nodrošināt konstruktīvāku un efektīvāku pašvaldību domju vai padomju darbu, sākotnēji nācis no pašvaldību pārstāvjiem.
"Acīmredzot, tieši un nepastarpināti saskaroties ar reālo situāciju pašvaldību darba organizēšanā, to pārstāvji secinājuši, ka neproporcionāli liels deputātu skaits attiecībā pret pašvaldībā dzīvojošo cilvēku skaitu sarežģī domes vai padomes darbu," norādīja Auniņa.
Saskaņā ar ministrijas datiem uz diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir 100 Saeimas deputātu, tādējādi viens deputāts pārstāv 20 000 iedzīvotāju. Uz 700 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju ir 60 Rīgas domes deputātu, tādējādi viens deputāts pārstāv nepilnus 12 tūkstošus iedzīvotāju, bet uz 50 tūkstošiem republikas pilsētu iedzīvotāju ir 15 vietējās domes deputātu, līdz ar to viens deputāts pārstāv apmēram 3300 iedzīvotāju.
Savukārt Londonā ar tās septiņiem miljoniem iedzīvotāju ik pa četriem gadiem tiek ievēlēti 25 vietējās municipalitātes locekļi jeb domnieki, minēja Auniņa.
"Diezin vai viņiem var pārmest nespēju tikt galā ar pilsētai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem. Tas liecina, ka nevis skaits, bet kvalitāte ietekmē vietējo pašvaldību darba rezultātu," sacīja ministra padomniece.
Savukārt jautājumā par interešu konflikta novēršanu pašlaik tiek apsvērta iespēja par ierobežojumiem pašvaldību deputātiem amatu savienošanās kārtībā ieņemt citus amatus.
Auniņa uzsvēra, ka pašlaik spēkā esošais likums par pašvaldībām paredz amatu savienošanas ierobežojumu tikai attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoru un pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītāju – viņi nedrīkst vienlaicīgi būt arī pašvaldības deputāti.
Taču, pēc ministra Edmunda Sprūdža domām, šajā jautājumā ir būtiski nošķirt vairākas lietas.
Uz lielākām pašvaldībām ierobežojumi būtu apsverami un nosakāmi, bet attiecībā uz mazākajām pašvaldībām strikti aizliegumi varētu radīt situāciju, ka potenciāli spēcīgi vadītāji un profesionāļi nevēlēsies kandidēt, jo riskēs zaudēt ienākumus ‒ ierindas deputāts atkarībā no komiteju un domes sēžu biežuma saņem 10‒40 latu mēnesī, jo viņa atalgojums tiek noteikts proporcionāli reāli nostrādātajam laikam.
"Tas var radīt risku, ka domē tiks ievēlēti cilvēki bez iepriekšējas pieredzes un izpratnes par pašvaldību darbu, nav izslēgtas arī dažādas nejaušības attiecībā uz personālijām," paskaidroja Auniņa.
Taču ministrs strikti iebilstot pret to, ka domes deputāts vienlaicīgi ir arī pašvaldības iestādes vadītājs vai pašvaldības centrālās administrācijas departamenta vai nodaļas vadītājs vai darbinieks.
"Šīs lietas nav savienojamas, jo rada tiešās pakļautības attiecības un risku, ka "es kā deputāts" akceptēju šādu domes lēmumu, bet "es kā darbinieks" daru visu, lai reāli to nepildītu. Šajā situācijā trūkst mehānisma interešu konflikta novēršanai – es kā domes daļa nevērsīšos pret sevi kā neizdarīgu vai likumnepaklausīgu darbinieku," klāstīja Sprūdža padomniece.
Citādi gan šajā jautājumā esot vērtējama situācija attiecībā uz pašvaldības iestāžu darbiniekiem, piemēram, izglītības iestāžu darbiniekiem, kuri nav tiešās nepastarpinātās attiecībās ar domi – šeit nav izteikts interešu konflikta risks, jo domes lēmumi tiek pieņemti attiecībā uz iestādi, par kuru izpildi atbild iestādes vadītājs, un darbinieks vienpersoniski kā iestādes darbinieks nevar iespaidot jautājumu, kurā pats ir ieinteresēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
