Foto: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsākusi darbu pie jauna Vietējo pašvaldību likuma ar mērķi nodrošināt laikmetīgu pārvaldību, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), īstenojot vietējo pašvaldību pārvaldības reformu, iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) informatīvo ziņojumu "Par Pašvaldību likuma izstrādi".

"Kopš likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, daudzas likumā iekļautās normas jau sen ir novecojušas un pilnveidojamas. Nākamajā gadā Latvijā sāks darboties jaunveidotās pašvaldības, uz izaugsmi vērstai to darbībai jaunais likums būs atbalsts darba organizēšanā, tostarp mazinās administratīvo slogu. Tāpat esmu iestājies par iedzīvotāju iesaistes paplašināšanu pašvaldību darba organizēšanā, ieviešot, piemēram, līdzdalības budžetu un likumā nostiprinātas iedzīvotāju konsultatīvās padomes," norāda Pūce.

Ziņojumā, kas Ministru kabinetā izskatīts 14. jūlija sēdē, ir apzināti problēmjautājumi un piedāvāti risinājumu virzieni, izstrādājot jauno pašvaldību likumu, piemēram, lēmējvaras un izpildvaras skaidrāka nodalīšana, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, kā arī izvērtējot nepieciešamību noteikt lielākus amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem, skaidrāks pašvaldību darba organizācijas modelis un amatpersonu kompetence.

Informatīvajā ziņojumā vērtēti iespējamie risinājumi, lai veicinātu pašvaldību darba organizācijas uzlabošanu, pašvaldību autonomo funkciju precizēšanu; piedāvāts kā īstenot lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā; kā risināt varas dalīšanu un nodrošināt interešu konflikta novēršanu. Tāpat topošajā likumprojektā paredzēts izstrādāt atsevišķu tiesisko regulējumu galvaspilsētai Rīgai.

Lai sekmētu iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā, VARAM rosina ieviest līdzdalības budžetu, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta. Tāpat likumprojektā iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju konsultatīvo padomi, lai uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Kā arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.

Likumprojektā iecerēts izvirzīt konkrētas prasības izpilddirektora un vietnieka amata pretendentiem, definēt amatu apvienošanas nosacījumus. Tāpat VARAM paredz likumā ieviest prasību pašvaldībām sniegt daudz plašāku skaidrojumu par to budžetu un precizēt budžeta veidošanu, lai publisko līdzekļu izlietojums tiktu atspoguļots iedzīvotājiem viegli saprotamā veidā. VARAM plāno skaidri noteikt arī citus risinājumus, lai pašvaldību darba organizēšana notiktu efektīvi un daudz caurskatāmāk.

VARAM ieskatā jāizvērtē arī pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un, kur tas ir iespējams, pāriet uz vienotu regulējumu visā valsts teritorijā. Pēc pašvaldību reformas būs izveidotas spēcīgas novadu pašvaldības ar salīdzināmu administratīvo un juridisko kapacitāti, kas nodrošinās arī pašvaldību tiesību aktu kvalitatīvu izstrādi, tāpēc VARAM piedāvā būtiski sašaurināt pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontroli, samazinot administratīvo slogu, un palielināt nozaru ministriju lomu saistošo noteikumu tiesiskuma izvērtēšanā.

Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un galvaspilsētas darbības specifiku, jaunajā likumprojektā tiks ietverta atsevišķa nodaļa par Rīgu, kur būs atsevišķi norādītas galvaspilsētas pašvaldības funkcijas un kompetence to izpildē. Tāpat ministrija aicina vērtēt pašvaldību plašākas sadarbības iespējas, tostarp, lai nodrošinātu saskaņotu teritorijas attīstību, labāk izmantotu ekonomisko potenciālu un nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!