VARAM reklāmas kampaņa ar Pūci: iepirkumu uzraugs sāk administratīvo lietu
Foto: LETA

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir uzsācis administratīvo pārkāpumu lietu saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenoto informatīvo kampaņu, kurā redzams ministrs Juris Pūce (AP), portālu "Delfi" informēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV). Komisija novembra sākumā bija vērsusies ar iesniegumu IUB, lūdzot izvērtēt publiskā iepirkuma procedūras atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atbildes vēstulē IUB informējis, ka ir uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību par VARAM atbildīgo personu pārkāpumiem, iegādājoties vairākus ārpakalpojumus administratīvi teritoriālās reformas informatīvās kampaņas īstenošanai. Saeimas atbildīgā komisija ar iesniegumu vērsās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Ģirģens jau iepriekš pauda bažas un aicināja atbildīgo ministru Pūci skaidrot, cik lietderīga un pamatota ir valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana plašajā reklāmas kampaņā par administratīvi teritoriālo reformu, kurās redzams un dzirdams ir tikai ministrs.

"Šis izvēlētais informatīvās kampaņas stils pēc savas stilistikas raisa plašas diskusijas par ētikas principu neievērošanu, kas ir pietiekams pamats, lai Saeimas komisija izvērtētu īstenotās kampaņas atbilstību mērķiem un valsts uzticēto līdzekļu izmantošanas pamatotību. Komisija vērtēs, vai reklāmas medijos ir pamatotas un sabiedrības interesēs. Pagaidām tas, ko redzam un dzirdam, vairāk rada priekšstatu par viena politiķa priekšvēlēšanu laikam līdzīgu kampaņu tik sabiedrībai svarīgā jautājumā kā administratīvi teritoriālā reforma," akcentē Ģirģens.

Pūcem jau iepriekš lūgts skaidrot divu pasūtīto pētījumu par administratīvi teritoriālo reformu iepirkumu procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem, jo pretendenti tika izvēlēti bez konkursa rīkošanas.

"Delfi" jau ziņoja, ka 7. novembrī pēc vairāku stundu debatēm un trauksmaina rīta, kad pie Saeimas ēkas protestēja iespaidīgs skaits reģionu un pašvaldību pārstāvju, Saeima konceptuāli atbalstījusi "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā.

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti. Jau debatēs vairāku stundu garumā iezīmējās tendence, ka visstingrāk pret likumprojektu iestājas Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kas arī nobalsoja pret. Savukārt "Saskaņa" kopā ar valdošo koalīciju nobalsoja par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Saeima arī atbalstīja noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam līdz 18. decembrim.

Jau pēc likumprojekta atbalstīšanas Saeima arī nobalsoja par speciālas komisijas izveidošanu Saeimā, kura uzņemtos īpašu atbildību par valsts nākotnei svarīgo reformu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 29. oktobrī nolēma konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā valdības iesniegto "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projektu. Saeima skatīs 7. novembra sēdē.

24. oktobrī Saeima, 71 deputātam balsojot par un 13 pret, nodeva valdības iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Valdība 15. oktobrī apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Dienu pirms valdības sēdes pēc valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī tika precizēts likumprojekts, paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka darba process pie administratīvi teritoriālās reformas tagad pārcelsies uz Saeimu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās izvērtēt visus priekšlikumus, kas parādīsies diskusiju gaitā Saeimā, lai iznākumā tiktu pieņemts valsts interesēm labākais lēmums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz sēdē klātesošā Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina iebildumiem, ka Rūjienu joprojām plānots iekļaut Valkas novadā nevis vēlamajā Valmieras novadā, sacīja, ka šādas izmaiņas vēl ir iespējams izdarīt Saeimā un ka valdība visus iebildumus nav paspējusi izvērtēt.

Premjers uzsvēra, ka diskusijas Saeimā nebūs tikai simboliskas vai mazsvarīgas, un, visticamāk, ka izmaiņas novadu kartē tiks veiktas. Kariņš mudināja virzīties uz spēcīgu novadu izveidošanu, lai sniegtu labus pakalpojumus iedzīvotājiem un efektīvi izmantotu līdzekļus.

Premjers piebilda, ka izglītības un zinātnes un veselības ministrēm tagad jāstrādā arī pie skolu un slimnīcu tīkla veidošanas, lai sniegtu iedzīvotājiem lielāku skaidrību, kas sagaidāms nākotnē.

Kolēģi ministri un valdības vadītājs novērtēja Pūces veikumu un pateicās par padarīto darbu, sagatavojot novadu reformu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda cerību, ka kopā ar VARAM izdosies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai. Linkaits arī aicināja Saeimu rūpīgi vērtēt, vai visi jaunie novadi būs dzīvotspējīgi, kā arī pauda neizpratni par Rūjienas un Valkas sasaisti.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka partija arī Saeimā atbalstīs šīs reformas virzību. Vienlaikus viņš pauda neizpratni, kādēļ joprojām tiek lietots no padomju laikiem mantotais apzīmējums "republikas pilsēta".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), atbalstot valdības lēmumu un reformas virzību, pauda cerību, ka laika gaitā tiks kliedētas arī viņa bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības procesiem novados. Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), izceļot gaidāmo ekonomisko pienesumu no novadu reformas, uzteica sava kolēģa Pūces nervu stiprumu.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Tas paredz, ka Latvijas Republiku iedala republikas pilsētās un novados. Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.

Projekts paredz, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: teritorija ir ģeogrāfiski vienota; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados; Pierīgas novados ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju katrā; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.

Pierīgas novadi šī likuma izpratnē ir novadu kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.

Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma KPV LV Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Juris Pūce KNAB Krišjānis Kariņš Saeima VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form