Varas gaiteņos ārkārtējās situācijas iespējamai pagarināšanai izskata vairākas iespējas
Foto: LETA

Pēc tam, kad veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) otrdien pēc valdības sēdes sarunā ar žurnālistiem paustais viedoklis, ka Covid-19 izplatības dēļ no 12. marta līdz 14. aprīlim izsludinātā ārkārtējā situācija būtu pagarināma uz maksimālo likumā paredzēto termiņu jeb trijiem mēnešiem, raisījis plašu rezonansi sabiedrībā un sociālajos tīklos, "Delfi" skaidroja, kādas iespējas termiņa pagarināšanai tiek apsvērtas.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā kā patlaban noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš beidzas 14. aprīlī jeb dienu pēc Lieldienu brīvdienām, valdībai, visticamāk, jau nākamnedēļ būs jāpieņem lēmums par iespējamu termiņa pagarinājumu. Iepriekš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, profesors Uga Dumpis izteicies, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina. Arī valdības pārstāvji iepriekš vairākkārt publiski uzsvēruši, ka Covid-19 epidēmijas laikā lēmumu pieņemšanā uzmanīgi ieklausās epidemiologu un speciālistu ieteikumos.

Viņķele otrdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, norādīja, ka "mūsu tautiešu, kas atbraukuši no ārvalstīm, kurās inficēšanās līmenis ir augstāks nekā Latvijā, iebraukšana noslēdzās tikai nupat. Tas nozīmē, ka mums ir jārēķina vēl vismaz divreiz pa divām nedēļām, kur varam sagaidīt inficēšanās uzliesmojumu". Tāpēc ministre atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Manuprāt, tas būtu jādara, jo valdībai ir tiesības nekavējoties pārtraukt ārkārtējo situāciju, ja tam ir indikācijas un ja esam pārliecināti, ka situācija ir stabilizēta un mums vairs nedraud epidēmijas uzliesmojums. Šādu pieeju atbalsta arī premjers, un visdrīzāk nākamnedēļ lemsim laikus par turpmākajiem soļiem," teica Viņķele.

Saskaņā ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, teikts likumā. Līdz ar to patlaban ārkārtējā situācija maksimāli iespējama līdz 14. jūlijam, un tas neizslēdz iespēju to pārtraukt ātrāk, ja apstākļi to pieļauj.

Vienlaikus valdības gaiteņos un politiķu vidū jau tiek apsvērta iespēja grozīt likumu, lai vajadzības gadījumā ārkārtējo situāciju varētu pagarināt vairākas reizes vai uz ilgāku laiku. Tomēr politiķi un ierēdņi patlaban negribīgi komentē šo iespēju. Visticamāk, ka to arī nepaspēs izdarīt līdz brīdim, kad jau būtu jālemj par termiņa pagarinājumu pēc 14. aprīļa.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" norādīja, ka valdība par ārkārtējās situācijas pagarināšanu lems jaunnedēļ un piedāvās argumentētu risinājumu sabiedrības veselības un sociālekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.

"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai Saeimā jau tiek apspriesta ideja grozīt likumu, lai ārkārtējo situāciju var pagarināt uz ilgāku laiku, norādīja, ka "šādu priekšlikumu vēl neesam skatījuši, bet, ja no valdības ienāks, tad to noteikti koalīcijas formātos izdiskutēsim, un, visticamāk, atbalstīsim".

Savukārt Saeimas frakcijas "KPV LV" vadītāja vietnieks Ēriks Pucens portālu "Delfi" informēja, ka "mums būtu šobrīd svarīgi vadīties pēc vairuma Eiropas valstu prakses, un jāpagarina ārkārtējā situācija pakāpeniski un uz nelieliem termiņiem, regulāri izvērtējot un vadoties no aktuālās situācijas Latvijā un pasaulē". Viņš atzina, ka frakcija atbalstīs nepieciešamos likuma grozījumus, ja tādi nonāks Saeimā.

"Šobrīd sabiedrībā jau tā valda neziņa par šo jauno vīrusu. Iedzīvotāji ir noraizējušies gan par savu un sev tuvo cilvēku veselību, gan arī par savām darba vietām. Neviens eksperts nezina, kā vīruss tālāk uzvedīsies – vai tas lokalizēsies kā Ķīnā, vai arī šī pandēmija ilgs daudz ilgāk. Tāpēc mūsu kā partijas priekšlikums un ieteikums ir vadīties no aktuālās situācijas un atbilstoši tai pieņemt nākamos lēmumus, tostarp, arī par ārkārtējās situācijas valstī pagarināšanas termiņu. Sākam ar pagarinājumu par nedēļām līdz mēnesim, bet nepieciešamības gadījumā to varam darīt vairākkārtīgi, cik izrādīsies nepieciešami. Saeima un valdība ir rīcībspējīga – tā jau ir nodemonstrējusi, ka krīzes apstākļos tā spēj ātri mobilizēties un nolemt valstiski svarīgas lietas," norāda Pucens.

"KPV LV" augstu vērtē valdības darbu, kas tiek veikts divos prioritāros virzienos – veselības risku mazināšanai un valsts atbalstam pēc iespējas ātrākai tautsaimniecības atlabšanai un iedzīvotāju sociālās aizsardzības nodrošināšanai. "Sabiedrībai ir jābūt drošiem, ka valsts kontrolē situāciju, strādā uz krīzes risinājumiem un ātri pieņem lēmumus. Ja krīze valstī tiks pasludināta uz vairākiem mēnešiem, iedzīvotājiem zudīs šī uzticēšanās valsts varai. Šobrīd ir svarīgi saglabāt ticību, ka kopā spēsim uzveikt vīrusu ātrāk nekā vidēji citas valstis Eiropā. Tas būs labs pamats, lai mūsu ekonomika un iedzīvotāji ātrāk atgrieztos ierastajās "sliedēs"," uzsver Pucens.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) atbalsta priekšlikumu par ārkārtējās situācijas pagarināšu līdz trim mēnešiem, ko nākamnedēļ plāno vērtēt valdība, aģentūrai LETA otrdien sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka valdībai ir jāņem vērā epidemiologu ieteikumus, jo situācija tautsaimniecībā lielākajā mērā būs atkarīga no tā, cik ātri izdosies mazināt un novērst vīrusa ietekmi. Jo ilgāk tas izplatīsies, jo grūtāka būs ekonomikas atkopšanās un smagāka tā ietekme, uzsvēra LTRK pārstāvis.

Endziņš pauda, ka Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm pagaidām cīņā ar Covid-19 situācija ir labāka, jo Latvijas valdība lēmumos par infekcijas slimības izplatības mazināšanu bijusi operatīvāka, savlaicīgi ņemot vērā epidemiologu rekomendācijas.

"Delfi" jau ziņoja, ka nākamajā nedēļā Ministru kabinets varētu lemt par ārkārtējās situācijas, kas patlaban noteikta līdz 14. aprīlim, pagarināšanu, izriet no valdības locekļu teiktā preses konferencē otrdien pēc valdības sēdes. Veselības ministre paudusi gatavību rosināt ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz trim mēnešiem.

Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), atbildot uz žurnālistu jautājumiem par centralizēto eksāmenu norisi šajā mācību gadā, sacīja, ka gala lēmums par eksāmeniem tiks pieņemts līdz ar ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu, kas varētu notikt pēc aprīļa vidus. Šuplinska lēsa, ka gala lēmums par eksāmeniem varētu tikt izlemts nākamās nedēļas beigās vai uzreiz pēc Lieldienām.

Likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, teikts likumā.

Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šādu Ministru kabineta lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilga Šuplinska KPV LV Ēriks Pucens Uga Dumpis Daniels Pavļuts Ilze Viņķele Jānis Endziņš Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form