Ar kļūdu apzināšanos un aicinājumu nākotnē lūkoties piesardzīgi sestdien Jelgavā iesakās ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress. Politiskais spēks, kas veido Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), no varas partijas nu nokļuvis opozīcijā. Neveiksmīgās 13. Saeimas vēlēšanas mudinājušas LZS "jaunas elpas" meklējumos.
LZS kongress sākās ar valsts himnas atskaņošanu. Īsi pēc tā kongresa dalībniekiem tika lūgts atslēgt telefonus. LZS pārstāvis Roberts Dilba atzīmēja, ka to parasti tiek lūgts darīt teātrī, taču šis ir kongress, "kas ir daudz svarīgāks".
Pirmā svinīgo runu teica Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere. Viņa savā uzrunā vērsa uzmanību, ka LZS no varas partijas nokļuvusi opozīcijā. Viņa aicināja partijas biedrus adekvāti novērtēt ārējo vidi un sabiedrības pieprasījumu pēc pārmaiņām, kas ir pa spēkam tikai garā stipriem cilvēkiem. Pilvere aicināja uzņemties atbildību un strādāt šajā kongresā tā, lai ievēlētu labāko partijas priekšsēdētāju, kas spēs dot jaunu elpu politiskajam spēkam.
Nākamais tribīnē kāpa Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Arī viņš savā runā vērsa uzmanību uz LZS vājināšanos. Jelgavas mērs atzīmēja, ka šoreiz kongresā atšķirībā no iepriekšējām reizēm kongresā nevar sveikt ministrus. Viņš novēlēja, lai jaunā partijas vadība, kura kongresā būs jāievēl, spēj noformulēt LZS viedokli, vērtības, kā arī ceļus un virzienus, uz kurieni politiskā spēka pārstāvjiem jātiecas visiem kopā.
Kongresa delegātus sveica arī Latvijas Zaļās partijas (LZP) priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lai gan pēdējos mēnešos ZZS reitings uzlabojies, viņš aicināja nesteigties priecāties, jo sākt būt apmierinātiem ar sevi būs liela kļūda. Tavars bija skarbs un kongresa apmeklētājiem atgādināja, ka ZZS ir zaudējusi vēlēšanās, līdz ar to arī vietu koalīcijā un valdībā.
"Neviens cits pie tā nav vainojams kā mēs paši," skarbs bija LZP vadītājs. ZZS nespēja ieklausīties partneru padomos, kā arī nespēja sadarboties paši savā starpā. "Mēs pieļāvām politiskas kļūdas arī valdībā, rezultāts mums visiem ir zināms," turpināja Tavars. Viens no iemesliem, kāpēc ZZS zaudēja 13. Saeimas vēlēšanās, ir tas, ka politiskais spēks nav aktīvi sargājis zaļās vērtības, uzskata Tavars.
Tagad politiskajam spēkam priekšā gaidāmi sarežģīti lēmumi. Viņš mudināja tos pieņemt tālredzīgi. Arī viņš tāpat kā Rāviņš savā uzrunā kritizēja reģionālo reformu. "Mēs nepieļausim vardarbīgu novadu apvienošanu," solīja politiķis. Ja nepieciešams, politiskais spēks "ies līdz referendumam".
Ar savu klātbūtni kongresu pagodināja Liepājas partijas pārstāvis Valdis Skujiņš, kā arī no Ventspils mēra amata pienākumiem atstādinātais Aivars Lembergs ("Ventspilij un Latvijai"). Lembergs aicināja kongresa delegātus domāt par cēloņsakarībām, kas būtu maināms LZS domāšanā un darbībā nākotnē. "Būt pie varas tā ir milzīga atbildība," secināja Lembergs. Viņš neveiksmīgās 13. Saeimas vēlēšanas saistīja ar iepriekšējā premjera Māra Kučinska (ZZS) īstenotājām reformām.
Tikai pēc viesu uzrunām tribīnē kāpa LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Arī viņš atskatījās uz Kučinska valdības paveikto un atzina, ka ZZS ir pieļāvusi kļūdas. Politiskais spēks ignorējis "trauksmes signālus", nav sabiedrībai izskaidrojis Kučinska valdības reformas, kā arī nav pietiekami ieklausījies savos biedros.
Vēstīts, ka LZS kongresa delegātiem sestdien būs jāpārvēl partijas priekšsēdētājs, divi partijas priekšsēdētāja vietnieki un desmit valdes locekļi, pa diviem valdes locekļiem no katra reģiona, centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs, centrālā revīzijas komisijas un goda tiesas priekšsēdētājs.
LZS priekšsēdētāja amatam ir izvirzīts pašreizējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis, ZZS valdes priekšsēdētājs un LZS priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze un LZS valdes loceklis Ringolds Arnītis.
Brigmanis laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" intervijā, kas publicēta trešdien, 10. aprīlī, norādīja, ka "divas trešdaļas no LZS biedriem ir ar uzstādījumu, ka nepieciešamas pārmaiņas, viena trešdaļa – ka strādāt jāpaliek man".
"Kopējais fons ir vērsts uz to, ka partijai vajadzīga jauna vadība. Kā mainīties partijai – viedokļi ir atšķirīgi. Viena nostāja ir, ka jāatgriežas pie saknēm un pamatvērtībām, kas gadu laikā varbūt pazaudētas, un tāpēc rezultāti pēdējās Saeimas vēlēšanās bijuši slikti, un vainojams pie tā esot es kā vēlēšanu kampaņas organizators," klāstīja Brigmanis. Viņš intervijā prognozēja, ka "ar ļoti lielu varbūtības pakāpi" nepaliks par partijas vadītāju.
Vēstīts, ka pirms diviem gadiem Brigmanis LZS kongresā teica, ka būtu gatavs nodot vadību arī jauna un enerģiska cilvēka rokās, jo partijā ir jānotiek paaudžu maiņai.
Jāatgādina, ka 2017. gadā uz LZS priekšsēža amatu bija izvirzīts arī bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), taču viņš savu kandidatūru aptuveni mēnesi pirms politiskā spēka kongresa atsauca.