Vārda 'nēģeris' lietojums nonāk Saeimas dienaskārtībā; komisija lēmumus nepieņem  (43)

Saeimas komisija sēdē uzklausīja dažādus viedokļus galvenokārt par vārda "nēģeris" neitralitāti, taču pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām nekādus lēmumus komisijā nepieņēma. Arī pēc ekspertu uzklausīšanas deputātu vidū vienprātības nebija.

Deputāts Ritvars Jansons (NA) pauda uzskatu, ka vārda "nēģeris" neitralitāte atkarīga no tā, kā cilvēks šo vārdu lieto. "Labi audzināts cilvēks diez vai teiks "Labdien, nēģeri!". Viņš teiks: "Labdien, kundze (kungs)!"," teica Jansons, norādot, ka skaidrošanas kampaņas un piemērota bērnu audzināšana iemācītu cilvēkus vārdu "nēģeris" lietot atbilstoši.

Armands Krauze (ZZS) sacīja, ka viņš ikdienā neapzināti lieto vārdu "nēģeris". "Ja es ieraugu mazu, melnu meitenīti, kas man tiešām izsauc pozitīvas emocijas, es varu iesaukties: "Vai, kāda skaista nēģeru meitenīte!". Ja man kāds aizrāda, ka es kādu nicinu, tad tas arī mani aizskar," viņš turpināja.

To deputāti sacīja pēc tam, kad afroamerikāņu izcelsmes latviešu mūziķis Džordžs Stīls komisijā norādīja, ka VVC lēmums viņam šķiet ļoti aizvainojošs un nepārdomāts.

Deputāte Krista Baumane (AP) aicināja VVC pārskatīt konkrēto atzinumu. Komisijas sēdes noslēgumā tās vadītājs Andrejs Judins (JV) nekādu lēmumu par turpmāko rīcību nepieņēma, taču viņš aicināja visus ikdienā vairāk domāt par to, kādus vārdus izmanto.

No antropoloģiskā viedokļa vārds "nēģeris" ir problemātisks, jo jau pirms gadu desmitiem secināts, ka rase ir sociāla, ne bioloģiska kategorija, sēdē skaidroja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. "Tikko kā mēs lietojam vārdu, kas apzīmē rasi, mēs tam velkam līdzi uzskatu, ka ir kāda kategorija, kurā iekļaujas kaut kādi noteikti cilvēki," viņš turpināja.

Sedlenieks arī pieskārās jautājumam par to, kāpēc vārds, kas raksturo sociālu kategoriju, vispār ir vajadzīgs. "Kādos kontekstos ir būtiska acu forma, ādas krāsa, lai tam pievērstu uzmanību?" viņš retoriski jautāja. Proti, vārdi, tostarp, "nēģeris" pauž arī noteiktu attieksmi. Kā piemēru Sedlenieks minēja vārdu "briļļains" un "plikpaurains", kas pēc būtības šķiet neitrāli, taču, tos sakot, cilvēks pauž arī attieksmi.

Līdzīgās domās bija arī sociālpsihologs Ivars Austers, kurš apšaubīja, ka vārds "nēģeris" vispār ir etnonīms. Proti, cilvēki savā prātā vienkāršojot dažādas parādības, lai tās labāk saprastu un kategorizētu. "Stimulu daudzveidība, ar ko mēs saskaramies ikdienā, prasa zināmu sapratni un vienkāršošanu," skaidroja Austers. Tāpat arī rase "pastāv tikai cilvēku prātā". "Neviens biologs nepateikts, kur sākas viena "rase", kur nākamā. Šīs kategorijas mums ļauj vienkāršot pasauli," turpināja Austers.

Sociālantropoloģe Agita Lūse Saeimas komisijā arī norādīja, ka Latīņamerikā "negro" ir pavisam ikdienišķs vārds, taču tur cilvēkiem ir daudz konkrētāki priekšstati par dažādām "negro" apakškategorijām, galvenokārt, etniskām grupām. Savukārt Latvijā par šīm etniskajām grupām ir pamatā stereotipi.

"Antropoloģijā jau no pagājušā gadsimta vidus izzuda interese par rasēm, jo tas ir priekšstats, tās ir mūsu kategorijas. (..). Attieksme, domāšanas veids pret citu grupu pārstāvjiem ietekmē arī viņu sociālo un viņu ekonomisko situāciju. Ja mēs turpinām brīvi un bez jebkādas aizķeršanās lietot vārdu "nēģeris", tas nozīmē, ka mēs uzturam šos stereotipus, šos ļoti neprecīzos, abstraktos, materiālā vai bioloģiskā realitātē nesakņotus stereotipus," norādīja Lūse.

Kā sacīja Austers, cilvēkiem ir jālieto atbilstošas kopu kategorijas jeb domāšanas veidi. Kā izriet no viņa teiktā, "nēģeris" nav atbilstoša kategorija, jo tā apraksta neesošu parādību un piešķir vērtējumu. Turklāt viņš arī norādīja, ka "valoda ir ļoti nododoša". Proti, līdzko cilvēks lieto apzīmējumu, piemēram, saka "noteiktas tautības sportists", runa vairs nav tikai par sportista sniegumu sacensībās.

"Pētījumi rāda, ka, ja mēs kaut ko uzskatām par normālu (kaut kas ir pareizs, kaut kas ir labs), tad mēs nelietojam papildu apzīmētāju. Papildu apzīmētājs parādās, kad ir novirze no normas," paskaidroja sociālpsihologs.

Sedlenieks norādīja, ka, viņaprāt, ar jebkādiem noteikumiem nav iespējams mainīt vārdu lietojumu. Taču VVC atzinumā paustais ir rosinājis diskusiju par to, kāpēc ir sociāla vajadzība lietot vārdus, kas apzīmē rasi.

"Runa ir par cieņpilnu diskusiju vienam ar otru – kategoriju lietošanu – , kas pauž šo cieņu pret citiem cilvēkiem. Runa nevar būt par to, ka uzrakstīsim likumu ar sarakstu, kurus vārdus nedrīkst lietot," pauda sociālantropologs.

VVC direktors Māris Baltiņš sēdē sacīja, ka centra atzinumā minētajiem vārdiem pašiem par sevi nav negatīvas skaņas.

Sedlenieks gan paskaidroja, ka valoda, kas ir simbolu sistēma, savukārt simbolam nav fiziskas saiknes ar tā nozīmi. "Tas nozīmē, ka nevienam vārdam kā vārdam kā skaņai nav kādas noteiktas nozīmes. Nozīme veidojas sociālu procesu rezultātā," viņš paskaidroja.

Tieslietu ministrijas pārstāve Ilona Kronberga sacīja, ka VVC veic uzdevumus savas kompetences ietvaros. Valodnieki vārdu vērtē no filoloģiskā viedokļa. Viņa atgādināja par tiesību aktiem, proti, Krimināllikuma 78. pantu "Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana". Izteikumos lietotos vārdus, kas vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida izraisīšanu, vērtē kontekstā, kādā tos lieto.

"Pašiem par sevi vārdiem nav sloga, ja vien cilvēki ar attieksmi un vērtību sistēmu tiem to nepiešķir," skaidroja Kronbega.

VVC pārstāvji atgādināja, ka viņu atzinums nav aicinājums cilvēkiem ikdienā lietot iepriekšminētos vārdus, viņi tikai snieguši savu vērtējumu, ka konkrētie vārdi esot neitrāli.

Jau vēstīts, ka valodnieki secinājums uzjundījis plašu rezonansi sociālajos medijos.

Valodas eksperti norādījuši, ka etnonīmu stilistiskā neitralitāte katrā atsevišķā gadījumā jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis vienīgi no citu kultūru pieredzes pozīcijām, kas mēdz būt būtiski atšķirīgas.