Eiropas Savienības (ES) mēroga apsekojumā par vardarbību pret sievietēm iegūtie pierādījumi liecina, ka lielākā daļa vardarbībā cietušo sieviešu par pārdzīvoto neziņo ne policijai, ne cietušo atbalsta organizācijām. Tas nozīmē, ka vairākums sieviešu, kas ir cietušas no vardarbības, nenonāk tiesībaizsardzības sistēmas un citu dienestu redzeslokā, informē Labklājības ministrija (LM).
LM arī izstrādājusi video instrukciju, lai informētu par to, kā aizsargāt sievietes pret vardarbību.
LM norāda, ka ES Pamattiesību aģentūras pētījums „Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" parāda, ka policijai par visnopietnāko vardarbības gadījumu no partnera puses ES valstīs vidēji ziņoja 14% sieviešu, Latvijā - 17% sieviešu. Savukārt par visnopietnāko vardarbības gadījumu no sveša cilvēka puses ES valstīs vidēji ziņoja 13% sieviešu, Latvijā - 10%.
Biežākais iemesls, kādēļ sieviete neziņo policijai par vardarbību, ir uzskats, ka labāk tikt ar to galā pašai, vai arī nav vērts par to ziņot policijai. Latvijā biežāk nekā vidēji ES dalībvalstīs sievietes norādīja, ka policijai neziņoja, jo neuzskatīja, ka tas mainītu situāciju (9% pret 14%). Ceturtajai daļai cietušo kauna vai mulsuma sajūta bija iemesls, kādēļ viņas nepaziņoja par pārciesto seksuālo vardarbību no partnera vai sveša cilvēka puses.
Pētījums atklāja, ka vairāk nekā puse (53%) sieviešu Eiropā pielāgo savu dzīvi tā, lai izvairītos no noteiktām situācijām vai vietām, baidoties, ka viņas var ciest no fiziskas vai seksuālas vardarbības. Piemēram, izvēlas neuzturēties publiskajās vietās, kad nav citu cilvēku, izvairās iet pa noteiktām ielām, vienas pašas iziet no mājām, kā arī atvērt durvis, kad mājās neviena cita nav.
Bieži vien seksuāla uzmākšanās (piemēram, fiziska aizskaršana - nevēlami pieskārieni, skūpsti, verbāla aizskaršana - aizvainojoši seksuāli komentāri vai joki, neverbālas aizskāruma formas, tai skaitā internetā) notiek darba vidē - 32% sieviešu norādīja, ka tas bija priekšnieks, kolēģis vai klients. Turklāt līdz pat 75% no seksuālas aizskaršanas cieš tās sievietes, kuras strādā labi apmaksātās, prestižās profesijās (vadošās menedžeres, direktores, advokātes, ārstes, arhitekti utt.). Kopumā ES valstīs līdz pat 55% sieviešu cieta no seksuālas aizskaršanas, tai skaitā apmēram 20% sieviešu cieta no seksuālas aizskaršanas pēdējo 12 mēnešu laikā.
Noskaidrots, ka katra piektā sieviete no vajāšanas (piemēram, nevēlami telefona zvani, e-pasti, izsekošana, bojāts īpašums utt.) cieta ilgāk nekā divus gadus. No vajāšanas savas dzīves laikā ES cieta 18% sieviešu, tai skaitā 5% (9 miljoni sieviešu) cieta pēdējā gada laikā. Latvijā no vajāšanas cieta 14 % sieviešu (118 tūkstoši Latvijas sievietes), tai skaitā 4% (34 tūkstoši sievietes) cieta pēdējo 12 mēnešu laikā.
Latvijā, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem ES, vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks.
Pētījums apstiprināja, ka vardarbība ģimenē ir ilgstoša un bieži vien turpinās, arī sievietei šķiroties no partnera. Pusē no gadījumiem, kad sievietes aizgāja no sava partnera, vardarbība bija galvenais šķiršanās iemesls, bet vēl 19% gadījumu vardarbība sekmēja lēmumu izbeigt attiecības. Savukārt vardarbības līmenis pret sievietēm ārpus ģimenes, salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, ir septītais augstākais.
Atgādinām, ka no šodienas, 2014.gada 31.marta, policijai ir plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Civilprocesa likuma grozījumi paredz ieviest aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, tai skaitā varmākas izlikšanu no mājokļa, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, kā arī aizliegumu tuvoties cietušajai personai.
Līdz šim Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam bija jāvēršas ar iesniegumu policijā un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam varēja noteikt tikai kā drošības līdzekli kriminālprocesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
