Vardarbībā cietušie ar termiņuzturēšanās atļauju varētu saņemt valsts finansētu rehabilitāciju
Foto: Shutterstock

Parlaments šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, portālu "Delfi" informēja Saeimā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat plānots, ka šādas tiesības būs vardarbībā cietušajiem trešās valsts valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā un kuri ir aizturēti vai kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis. Tāpat plānots, ka tas attieksies uz tiem ārzemniekiem, kuru atgriešanas lēmuma darbība ir apturēta vai kuriem ir noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, ārkārtējās situācija laikā konstatēts, ka var izveidoties situācija, kurā noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušiem bērniem, kuri ir atzīti par patvēruma meklētājiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām. Ar grozījumiem plānots likumu papildināt, nosakot, ka šādas tiesības būs arī tiem bērniem, kuri atzīti par mazāk aizsargātajām personām izraidīšanas procedūrā.

Ar likuma grozījumiem plānots arī paredzēt iespēju pašvaldībām piešķirt sociālos pakalpojumus tām personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas.

Tāpat ar likuma grozījumiem plānots risināt arī jautājumu, kas saistīts ar neviennozīmīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju attieksmi pret ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā, kas var apdraudēt klientu aprūpi, veselību un dzīvību, piemēram, nesadarbošanās ar veselības nozares speciālistiem Covid-19 testu veikšanā, neskaidra atbildība un operatīvas rīcības trūkums saslimšanas konstatēšanas gadījumā institūcijā, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots noteikt, ka katastrofas un ārkārtējās situācijas gadījumā sociālo pakalpojumu sniedzējam būs pienākums ievērot attiecīgās pašvaldības un valsts institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un veikt pasākumus apdraudējuma un klientu drošības risku mazināšanai.

Lai likums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form