Vasaras svelmē zivjaudzētavās bojā gājušas 65 tonnas zivju; kompensēs 260 000 eiro
Foto: Shutterstock

Ministru kabinets otrdien, 14. decembrī, konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu kompensēt zivjaudzētavām šovasar radušos zaudējumus, kad pārāk augstas ūdens temperatūras rezultātā zivjaudzētavās bojā gājušas 65 tonnas zivju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ZM vēl jāsagatavo konkrēts atbalsta programmas priekšlikums un tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Šā gada jūlija beigās pie ZM vērsās Latvijas Zivju audzētāju asociācija un Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija, kā arī trīs akvakultūras uzņēmumi, kuri audzē varavīksnes foreles un nelielā apjomā arī arktiskās palijas un, kuriem 2021. gada jūnija un jūlija ekstremāli augstā gaisa un ūdens temperatūra bija radījusi būtiskus zaudējumus. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, šā gada jūnija otrajā pusē Latvijā sākās liela karstuma vilnis un jūnijs kļuva par siltāko mēnesi meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Kopējais akvakultūras uzņēmumos bojā gājušo zivju apjoms, kas pamatots ar dokumentāliem pierādījumiem, sasniedzis ap 65 tonnām, kuru vidējā pašizmaksa ir vērtējama vidēji ap četriem eiro par kilogramu.

"Apzinātie akvakultūras uzņēmumi ir regulāri īstenojuši dažādus preventīvus pasākumus, lai mazinātu paaugstinātās ūdens temperatūras ietekmi uz zivīm. Diemžēl jūlija vidū sākās audzējamo zivju masveida mirstība. Veterinārārsta slēdzienos konstatēts, ka zivis ir veselas, taču zivju bojāeju izraisījusi paaugstinātā ūdens temperatūra, kas zivīm bijusi letāla," skaidroja ZM.

Vienlaikus ministrijā atzina, ka šīs nelabvēlīgās sekas nebija iespējams preventīvi novērst ar iepriekšējo sezonu pieredzi un uzņēmumos esošajiem paņēmieniem, kas līdz šim ļāvuši veiksmīgi ražot zivju produkciju.

"Uzņēmumi norādīja, ka lai arī ir pilnveidoti vairāki zivju audzēšanas tehniskie risinājumi - iegādāti ūdens aeratori, kas nodrošina skābekļa padevi un ūdens cirkulāciju no zemākiem (vēsākiem) ūdens slāņiem, ierīkoti dziļurbumi, kuri nodrošina pazemes (vēsā) ūdens padevi un regulāri veikti zivju labturības pasākumi, tomēr tas nepasargāja no karstuma izraisītajiem zivju masveida bojāejas gadījumiem," pauda ministrijā.

Lai kompensētu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ akvakultūras uzņēmējdarbībai 2021. gadā radītos zaudējumus, ZM aicināja valdību konceptuāli atbalstīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 260 000 eiro.

Pēc ZM sniegtās informācijas, 2020. gadā akvakultūras sektorā Latvijā darbojās 78 ekonomiski aktīvi akvakultūras uzņēmumi ar 330 nodarbinātajiem, un tajos kopā tika izaudzētas un realizētas 747,4 tonnas preču zivju. Akvakultūras produkcijas kopējā tirgus vērtība 2020. gadā bija 2,25 miljoni eiro.

Galvenais akvakultūras produkcijas apjoms pārtikas patēriņam 2020. gadā tika iegūts atklātajos zemes platību dīķos – 624 tonnas. No tiem produkcijas vairākumu nodrošināja karpas – ap 540 tonnām, tomēr tiek audzētas arī varavīksnes foreles un dažu citu sugu zivis. Ūdens dabiskās caurplūdes baseinos tika iegūtas 26,4 tonnas, bet recirkulācijas sistēmās – 76,6 tonnas) akvakultūras produkcijas. Varavīksnes foreles 2020. gadā tika izaudzētas 60,7 tonnu apjomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ministru kabinets Zemkopības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form