Februārī raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka tā rīcībā esošā informācija liecina: Vaškevičs kukuli varētu būt devis tranzītuzņēmēja Rožkova interesēs, jo problēma radusies ar saldētu vistas gaļu Rožkovam daļēji piederošajam SIA "Kravu termināls" Rīgas brīvostā. Šī firma pirms trim gadiem pārdevusi Kalvīša firmas un Rožkova kopuzņēmumam pusi no kāda Kundziņsalā reģistrēta tranzītuzņēmuma.
"Kravu termināla" valdes loceklis Jānis Gribusts vēlāk medijiem apgalvoja, ka otrs valdes loceklis "Rožkovs pie mums terminālī parādās reti". "Mums nav nekāda sakara ne ar kontrabandu, ne ar stāstu par kukuli," klāstīja Gribusts, kurš arī apgalvoja, ka nepazīst Vaškeviču, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās par kukuļdošanu. Arī dažus mēnešus vēlāk Gribusts portālam "Delfi" sacīja, ka Rožkovs uzņēmumā nerādoties un arī KNAB nav tajā viesojies.
Kā pārliecinājās portāls "Delfi", Rožkovam ir arī vairāki citi biznesi, tai skaitā – dalība kravu iekraušanas un izkraušanas uzņēmumā SIA "Cold Storage Riga". Rožkovam kopš uzņēmuma dibināšanas 2007.gada aprīlī pieder 40% uzņēmuma daļu, savukārt 60% daļu īpašniece ir SIA "Agro Centrs".
"Agro Centrs" 65% daļu īpašnieks ir Kalvītis, bet 30% pieder senam ekspremjera draugam kopš studiju laikiem, šobrīd "Latvijas Dzelzceļa" valdes loceklim Aivaram Strakšas. Atlikušie 5% pieder uzņēmuma valdes loceklim Norim Kalniņam.
"Agro Centrs" valdes priekšsēdētājs ir Edgars Kārklis, kurš kopš uzņēmuma dibināšanas 2002.gadā bija tā līdzīpašnieks līdz 2008.gada jūnijam, kad 30% daļu pārdeva Kalvītim. Kārklis ir arī "Cold Storage Riga" vienīgais valdes loceklis.
Savukārt mēnesi pēc "Cold Storage Riga" dibināšanas – 2007.gada maijā – uzņēmums kļuva par vienīgo īpašnieku kravu un transporta uzņēmumam SIA "Frigo Terminal", kura valdes loceklis Kārklis ir kopš dibināšanas 2005.gadā. Pirms tam uzņēmums uz pusēm piederēja jau minētajam "Kravu terminālam" un SIA "Frigo Baltic", kas savukārt dibināta mēnesi pirms "Frigo Terminal" izveidošanas.
"Frigo Baltic" valdes priekšsēdētājs tolaik bija Kārklis, turklāt viņš kā dibinātājs bija arī kompānijas 50% īpašnieks. Savukārt pa ceturtdaļai kompānijas piederēja Igoram Rabčukam un Germanam Peremotam. Abi šie uzņēmēji ir caur "Agro Centrs" Kalvītim daļēji piederošās SIA "Pārtikas Kompānija" līdzīpašnieki – kopš 2005.gada nogales valdes loceklim Peremotam pieder 15%, Rabčukam – 25%, bet "Agro Centrs" ir 35% daļu īpašniece.
Brīdī, kad "Frigo Terminal" pilnībā nonāca "Cold Storage Riga" īpašumā, tā māteskompānija "Frigo Baltic" jau uz trešdaļām piederēja Peremotam, Rabčukam un vēl vienam "Pārtikas Kompānijas" līdzīpašniekam Aleksandram Jarjomenko.
2007.gada aprīlī, kad kopā ar Rožkovu nodibināts "Cold Storage Riga", Kalvītis vēl bija premjers un Tautas partijas priekšsēdētājs, un vairāki "Frigo Terminal" īpašnieku maiņā iesaistītie ziedoja TP pa 10 tūkstošiem latu. Šādu summu partijai ziedoja gan Kārklis, gan Strakšas, gan Rabčuks, Peremots un "Pārtikas Kompānijas" valdes priekšsēdētājs Jarjomenko. Tādu pašu summu TP tolaik atvēlēja arī "Kravu termināla" valdes priekšsēdētājs, 50% kompānijas īpašnieks Viktors Lapiņš.
Kalvītis portālam "Delfi" atzina, ka Rožkovu pazīst un "pāris reizes" esot viņu saticis, pēdējoreiz – apmēram pusgadu atpakaļ, viņiem esot kopīgs projekts brīvostas teritorijā Kundziņsalā. Ekspremjers uzsvēra, ka pats projektā aktīvi nedarbojas, jo ir vien līdzīpašnieks, bet apgalvoja, ka ar Vaškeviča lietu tam neesot nekāda sakara un arī tiesībsargājošās iestādes par to neesot interesējušās.
To pašu portālam "Delfi" apgalvoja arī "Frigo Terminal" un "Cold Storage Riga" valdes loceklis Kārklis.
Gan Kalvītis, gan Kārklis portālam "Delfi" skaidroja, ka projekta realizēšana iekavējusies Satversmes tiesā 2007.gada maijā sāktās tiesvedības par Rīgas brīvostas teritorijas plānošanu dēļ. Tomēr, kā apgalvo Kārklis, šobrīd uzņēmumam ir sakārtotas "visas būvatļaujas" termināļa būvniecībai, un šobrīd "Frigo Terminal" vērtē iespējamās izmaksas.
Kārklis portālam "Delfi" arī sacīja, ka nevarot paskaidrot, kāpēc vairāki "Frigo Terminal" pirkšanas darījumā iesaistītie tolaik ziedojuši pa 10 tūkstošiem latu Kalvīša vadītajai TP. Par savu ziedojumu Kārklis apgalvoja, ka darījis to "aiz pārliecības". TP viņš ticot vēl joprojām un pieļauj iespēju tai ziedot atkal, ja redzēs, ka tās darbi atbilst viņa uzskatiem, klāsta Kārklis.
Kā ziņots, mediji iepriekš vēstīja, ka Vaškevičs esot devis naudu savam senam kolēģim VID – Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai viņš pievērtu acis kontrabandas apkarošanā un palīdzētu atrisināt kādam uzņēmējam Rīgas brīvostā radušās problēmas. Iepriekš esot bieži īstenota shēma, ka kravu noformē kā tranzītu, piemēram, uz Krieviju, taču to realizē Latvijā, ziņoja mediji. Iespējams, tieši tāpēc, lai VID pievērtu acis un nekontrolētu nodokļu nomaksu un nekonstatētu pārkāpumus Rožkova terminālī Kundziņsalā, arī bija paredzēts kukulis, vēstīja raidījums "Nekā personīga".
Savukārt LTV raidījums "De Facto" ziņoja, ka kukulis dots, lai Muitas kriminālpārvaldes inspekcijas daļas Riska vadības grupa neveiktu objektīvās pārbaudes šajā uzņēmumā un nekonstatētu pārkāpumus.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka lietu uzraugošais prokurors Arvis Miglāns iepriekš žurnālistiem atklāja: Vaškeviču tur aizdomās par kukuļa došanu ļoti augstai VID amatpersonai, kurai bijušas iespējas manipulēt ar operatīvajiem darbiniekiem. VID amatpersonai, kurai, saskaņā pierādījumiem, Vaškevičs vairākkārt devis kukuļus kopumā 50 000 eiro kopapjomā, "strādājot tādā amatā, ir iespēja ietekmēt, ielikt sev paklausīgus cilvēkus visapkārt un visādi manipulēt".
KNAB pašreizējo FM Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku, bijušo Muitas kriminālpārvaldes šefu un augstu VID ierēdni Vaškeviču aizturēja februāra sākumā par kukuļdošanu lielā apmērā. Savukārt Vaškevičs neilgi pirms aizturēšanas iesniegumā Ģenerālprokuratūrai un KNAB vainojis augstas spēka struktūru amatpersonas pret viņu vērstas provokācijas gatavošanā.
Rīgas Centra rajona tiesa Vaškeviču apcietināja , bet KNAB viņu atzina par aizdomās turēto par kukuļdošanu lielā apmērā. Taču vēlāk tiesa Vaškeviču pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvoja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
