KNAB sāktā kriminālprocesa nosūtīšana prokuratūrai maina vienīgi procesa virzītāju, un šobrīd prokuratūra nav pieņēmusi lēmumus vai piemērojusi drošības līdzekļus, kas liegtu Vaškevičam ieņemt esošo amatu vai strādāt VID.
VID turpina sākto dienesta pārbaudi pret Vaškeviču, kuras termiņš pagarināts līdz 19.novembrim, apliecināja VID.
Savukārt finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) atzīmē, ka uzticas tiesībsargājošo institūciju darbam un atbalsta visas to darbības, kas ir vērstas uz nelikumību atklāšanu, komentējot situāciju ar Vaškeviču, sacīja ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.
Vaškevičs iepriekš noliedza KNAB izvirzītās apsūdzības par amatu ārzonas firmā un tās kontam piesaistītas maksājuma kartes izmantošanu no 2002.gada un KNAB sniegto informāciju nodēvēja par "murgiem", uzsverot, ka šī informācija ir nepatiesa.
Arī viņa advokāts Ainārs Platacis pauda uzskatu, ka KNAB informācija nav patiesa, jo viņa klients nav ieņēmis amatu ārzonas kompānijā.
Platacis uzsvēra, ka viņa klients nekad nav strādājis, ieņēmis amatus vai saņēmis kādu atlīdzību no ārvalstīs reģistrētas kompānijas vai firmas, un KNAB "ir ļoti labi zināms, ka viņš lietojis viņa tēva kontam piesaistīto karti un rīkojies ar tēva līdzekļiem". No šiem līdzekļiem Vaškevičs nekādus ienākumus nav saņēmis, un tādēļ viņam nav bijis pamata deklarēt tos kā savus ienākumus un atspoguļot deklarācijā.
Platacis skaidroja, ka 2007.gada 27.aprīlī KNAB veicis kratīšanu namā Strautu ielā, kurā atradies arī Vaškevičs, un lūdzis viņam parādīt naudas maku. Vaškevičs to izdarījis. Makā bijuši nepilni 150 lati un kredītkarte, kuras apskati KNAB fiksējis protokolā.
"Gadu viņi muļļājās pa banku, ņēma ārā tās konta izdrukas par kredītkarti un šogad ierosināja šo kriminālprocesu," sacīja advokāts, piebilstot, ka Vaškevičs nekad nav slēpis, ka viņam ir tēva kontam piesaistīta kredītkarte un ka viņš tēva uzdevumā un tēva vajadzībām lieto šos naudas līdzekļus.
KNAB uzskata, ka katrs maksājums ar kredītkarti ir darījums un Vaškevičam katrs no tiem bija jāatspoguļo deklarācijā. Platacis uzsvēra, ka viņa klients mantisku labumu no darījumiem nav guvis un viņam tie nebija jādeklarē. Vaškevičs "nav neko slēpis un nevienu mānījis", pauda advokāts.
Jau ziņots, ka KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Vaškeviču saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.
Kā informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka VID amatpersona laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam, lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos mantiskos darījumos, kā arī valsts amatpersonas deklarācijās sniegusi nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.
Kriminālprocesā iegūtie materiāli liecina, ka VID amatpersona laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam izmantojusi juridisku un fizisku personu banku kontiem piesaistītas maksājumu kartes un tādā veidā izlietojusi kopumā 93 858 latus. Minētajā periodā VID amatpersona veikusi un valsts amatpersonas deklarācijās nav sniegusi ziņas par deviņiem darījumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēneša algas.
KNAB rīcībā esošā informācija dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka VID amatpersona, veicot ārvalstīs darījumus ar maksājumu kartēm un izmantojot naudas līdzekļus no citu personu banku kontiem, guvusi ienākumus un nav tos norādījusi valsts amatpersonas deklarācijās. Tādējādi amatpersona ir sniegusi nepatiesas ziņas par iepriekšējos gados gūtajiem ienākumiem lielā apmērā.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina sākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto VID amatpersonu pēc Krimināllikuma (KL) 326.panta 1.daļas - par mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskās ieinteresētības dēļ izdarījusi valsts amatpersona, kurai tas saistībā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts. Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
Kriminālvajāšanu lūgts sākt arī pēc KL 219.panta 2.daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Šis likuma pants paredz vainīgo personu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
Aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis - sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.
Jau ziņots, ka saistībā ar to, ka Satversmes aizsardzības birojs Vaškevičam liedza pielaidi valsts noslēpumam un šo lēmumu nemainīja arī Ģenerālprokuratūra, VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns viņu no Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un VID vadītāja vietnieka pienākumu izpildītāja posteņa iecēla sava vietnieka amatā.
Patlaban Vaškevičs pārrauga Stratēģiskās attīstības pārvaldi un Iekšējā audita pārvaldi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
