Liepājas pilsētas bāriņtiesai no dažādiem avotiem bijis zināms, ka ģimenē, kurā dzīvoja meitenīte, kuru seksuāli aizskāra divas personas - tēvs un dēls, nebija labvēlīgi apstākļi bērnam, pastāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko.
Viņa stāstīja, ka VBTAI Liepājas pilsētas bāriņtiesas atbildību tā dēvētajā Liepājas pedofilu lietā ir izvērtējusi un pirmdien, 17. augustā, nosūtījusi vēstuli ar secinājumiem un savu redzējumu Liepājas pilsētas domei, kā arī pašai bāriņtiesai.
"Pašlaik es varu tikai apstiprināt, ka Liepājas dome ir saņēmusi šo vēstuli un turpina iepazīties ar tās saturu," informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde. Tā kā vēstule esot saņemta tikai šodien, Liepājas dome šodien, visticamāk, to vēl nevarēšot komentēt.
"Jāsaka, ka bāriņtiesas atbildība ir no sākta gala šajā lietā," skaidroja Gluščenko un norādīja, ka, pirmkārt, vērtējot konkrētās personas, šajā gadījumā meitenītes vecmāmiņas, piemērotību kļūt par aizbildni, visa pieejamā informācija nav godprātīgi izvērtēta. "Nav izprasīta visa informācija, kurai bija jābūt," uzsvēra departamenta direktore.
Viņa sacīja, ka Liepājas pilsētas bāriņtiesai bijis pieejams psihologa atzinums par bērna vecmāmiņu, kurā teikts, ka personai "nepieciešama kontrole". Šādā situācijā bāriņtiesai bija jāprecizē, kas ir riska faktori, kuri norāda, ka ģimene ir jākontrolē, un kādos virzienos jākontrolē. "Jo pats par sevi aiziet uz mājām vizītē neko nenozīmē, jāskatās kādos virzienos jāpārbauda," skaidroja Gluščenko.
Tāpat, dibinot aizbildnību, nav vērtētas ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, "kas arī ir būtiski", stāstīja departamenta direktore. No lietas materiāliem iespējams secināt, ka bāriņtiesai bija informācija par pastiprinātu alkohola lietošanu šajā ģimenē, bet arī tas ne vienmēr ticis ņemts vērā, stāstīja Gluščenko.
Arī veicot dzīves apstākļu pārbaudi šajā ģimenē, ir bijuši gadījumi, kad ģimenes locekļiem konstatēts alkohola reibums. Gluščenko minēja gadījumu, kad policija uz ielas alkohola reibumā aizturējusi vienu no pieaugušajiem kopā ar meitenīti. Tomēr, aizvedot bērnu uz mājām, policisti secinājuši, ka arī pārējie ģimenes locekļi atrodas alkohola reibumā, tāpēc policijai nācies bērnu atstāt citu personu uzraudzībā.
VBTAI departamenta direktore arī norādīja, ka Liepājas pilsētas bāriņtiesas darbu sākotnēji apgrūtinājis arī bērna pārlieku mazais vecums un "logopēdiskās grūtības", tomēr, bērnam pieaugot, ir parādījusies iespēja veidot sarunu ar bērnu un nepieciešamo informāciju iegūt.
Tāpat informācija par bērna psiholoģisko stāvokli bijusi pieejama 2013.gada psihologa atzinumā, stāstīja Gluščenko un piebilda, ka "šī informācija nav izvērtēta atbilstoši bērna labākajām interesēm".
Vaicāta, kas notiks tālāk, Gluščenko stāstīja, ka izvērtēt bāriņtiesas darbu ir Liepājas pilsētas pašvaldības atbildība. To, vai tiks vērtēts bāriņtiesas priekšsēdētājs vai cilvēks, kurš strādājis ar konkrēto lietu, izlems pašvaldība.
Jau ziņots, ka Liepājas tiesa par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos - kādu 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu - nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis spriedums izpelnījās sabiedrības daļas nosodījumu.
Pēc Liepājas bāriņtiesas stāstītā, meitenīti seksuāli izmantojuši divi viņas radinieki. Vienam no viņiem esot noteikta invaliditāte. Cietušo meiteni ar apsūdzētajiem vīriešiem nesaista asins radniecība, bet meitene bija nodota aizbildniecībā vecmāmiņai - vecākā apsūdzētā vīrieša sievai.
