"Ņemot vērā, ka [bijušā Rīgas mēra Nila] Ušakova (S) saimniekošanas laikā pēdējos gadus Rīga palikusi pelēkāka un pelēkāka, ir zaudēti arī koki, saprotami, ka rīdzinieki grib redzēt pilsētu aizvien zaļāku. Tas ir arī dzīves kvalitātes jautājums. No otras puses svarīga ir arī sabiedrības drošība, un iekšējā un ārējā drošība ir neatraujami saistītas lietas. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Valsts drošības dienests arī tieši strādā pie iekšējās drošības nostiprināšanas, nav pieļaujams, ka sākusies šāda pretstāve starp vienu nelielu sabiedrības daļu un drošības dienestiem. Tas tā nedrīkstētu būt. Tāpēc nepieciešama saziņa ar sabiedrību. Un jābūt arī kopīgu risinājumu meklēšanai," portālam "Delfi" sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Viņa uzsvēra, ka risinājumu meklēšanā jāiesaistās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kopā ar Rīgas domi un sabiedrības aktīvistiem. "Ir jāatrod cita vieta parkam un tādas zaļās zonas veidošanai, bet, ņemot vērā ieguldīto laiku un līdzekļus, ir pilnīgi skaidrs, ka VDD ēkai šajā vietā ir jābūt," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) portālam "Delfi" norādīja – jau divtūkstošo gadu sākumā secināts, ka VDD pašreizējā infrastruktūra nav atbilstoša, bet viņa vadītās valdības laikā atrasts finansējums jaunas ēkas būvniecībai Kučinskis uzsvēra, ka VDD ir būtiska valsts drošības sastāvdaļa, turklāt jāņem vērā arī fakts, ka Latvija atrodas pierobežā.
Runājot par izvēlēto vietu jaunās ēkas būvniecībai, Kučinskis sacīja, ka iebildumi par to radušies tikai šobrīd. Turklāt tobrīd, kad lemts par konkrētās vietas izvēli, valdība ņēmusi vērā atbilstošo zonējumu un to, ka tai jābūt valsts īpašumā esošai zemei, lai tā nav jāpērk. Tādējādi izvēle izdarīta no pieejamajiem variantiem, ņemot vērā šos faktorus. Lēmuma pieņemšanā valdība paļāvusies uz VNĪ un Rīgas domi, kā arī to sniegto informāciju.
"Ieguldīti ir vairāk nekā divi miljoni. Tā nav vienkārši ēka, vienkārši kaut kāda biroju ēka, ko var pārcelt uz citu vietu," vaicāts par iespējām ēkas būvniecībai tagad izvēlēties citu vietu, atbildēja Kučinskis, piebilstot, ka, viņaprāt, "vilciens ir aizbraucis". Turklāt būvniecības apturēšana tagad, kad veikti jau zināmi priekšdarbi, un jaunas vietas meklējumi varētu paildzināt procesu.
Viņš piekrita, ka situācijai ir jāmeklē risinājumi, taču, norādot, ka nepārzina apkaimi, Kučinskis nevarēja komentēt iespēju izveidot parku vai zaļo zonu citviet Teikas un tai pieguļošajā teritorijā.
Lūgts paust viedokli par VDD jaunās ēkas būvniecību un tās vietas izvēli, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) portālam "Delfi" sacīja, ka, viņaprāt, VDD nonācis tādā kā ķīlnieka pozīcijā, jo tas tikai izvēlējies no piedāvātajiem variantiem atbilstošāko. "Es domāju, ka kaut kādā mērā VDD ir nokļuvis tādā ķīlnieku pozīcijā, jo, acīmredzot, tie, kas plānoja un centās piešķirt šo konkrēto zemesgabalu Rīgas plānojumā drošības dienestam, līdz galam nebija izdomājuši, kā Rīgas pilsētai vajadzētu attīstīties, un kādā veidā tas būtu jākomunicē," minēja Pabriks.
"Kā mēs redzam, sabiedrību mūsdienās ir ļoti viegli uzkurināt par dažādiem jautājumiem, un es domāju, ka atbildīgās amatpersonas, gan Finanšu ministrija, gan Rīgas dome, gan valdības vadītājs ir tādā neapskaužamā situācijā. No vienas puses ir skaidrs – veiksmīgāk jāplāno Rīga kā tāda, tai skaitā parka teritorijas, no dažāda veida attīstītājiem, kas attīsta ēku kompleksus un būves, piemēram, "Jaunā Teika", savlaicīgi jāprasa projekts, kā tiks apzaļumota pilsēta. Acīmredzot, tas līdz galam nav izdarīts. No otras puses var jau saprast iedzīvotāju, kurš to zaļumu grib redzēt. Bet ne jau drošības dienests ir vainīgs pie tā, ka ir koki vai nav koku," norādīja Pabriks.
"Domāju, ka VDD lielākā problēma ir tāda, ka viņiem ēka, jauna ēka ir ļoti nepieciešama, un, balstoties uz tiem piedāvātajiem variantiem, ko viņiem deva, viņi izšķīrās par vienu vai otru. Tas bija pirms daudziem gadiem. Līdz ar to teiksim tā, ejot tālāk ar šo projektu, politiķi un sabiedrība riskē ar lielu neapmierinātību. Apturot šo projektu, mēs riskējam patiesībā gan ar finanšu zaudējumiem, gan arī ar kaut kādiem drošības riskiem, jo acīmredzot, tas plānojums ir bijis nepieciešams," savu nostāju pauda aizsardzības ministrs.
"Es domāju, ka jautājums, pirmkārt, ir par atbildību no tiem, kas tieši iesaistīti šajā lemšanā, un es domāju, ka nav jēga lamāt Valsts drošības dienestu. Otrkārt, jāpanāk garantija no tādām pašvaldībām kā Rīgas pilsēta, lai, darbojoties un veidojot biznesa attiecības ar dažādiem attīstītājiem, ņemtu savlaicīgi vērā arī reģionālās nepieciešamības visos Rīgas rajonos," tā Pabriks.
Noslēgumā viņš paskaidroja, ka vispirms gribētu uzklausīt par projektu atbildīgos cilvēkus, gan nozares atbildīgo ministru, gan Finanšu ministriju, gan Ministru prezidentu, taču tāpat ir jāskatās, kurā gadījumā ir lielāki zaudējumi. Proti, vai sabiedrība grib maksāt par to, ka šis projekts tiek apturēts, un, ja projekta būvniecība netiek apturēta, kādas ir alternatīvas zaļajām zonām šajā Rīgas daļā.
VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa portālam "Delfi" savukārt uzsvēra, ka 2017. gada augusta valdības lēmums VNĪ ir saistošs, tas skar sabiedrības drošības jautājumus. "Tas nozīmē, ka VNĪ šajā gadījumā nevar lemt par turpmāko rīcību ar ēkas būvniecību vai tās apturēšanu, kaut arī respektējam aktīvistu izvēlēto tiesisko ceļu. Kā atbildīga kapitālsabiedrība VNĪ ņems vērā visus turpmākos Ministru kabineta un Saeimas lēmumus, kas attiecas uz šo jautājumu, un rīkosies atbilstoši pieņemtajam lēmumam," pauda Plūmiņa.
Vienlaikus Plūmiņa informēja, ka VNĪ šobrīd īsteno sadarbību ar Rīgas pašvaldību vairāku attīstāmo īpašumu apkārtējās teritorijas labiekārtošanai - rosināta divu pilsētas iedzīvotājiem svarīgi laukumu – Dailes teātra priekšlaukuma un Strēlnieku laukuma sakārtošana. Pērnā gada 27. decembrī VNĪ kopīgi ar Rīgas domi noslēdzis līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi Dailes teātra priekšlaukuma labiekārtošanai.
Tāpat kopīgi ar Rīgas domi VNĪ risina jautājumu par tālākiem soļiem Strēlnieku laukuma labiekārtošanai. Finansējums abu laukumu sakārtošanai paredzēts Eiropas Savienības (ES) finansējuma ietvaros.
VNĪ atgādina, ka atbilstoši Rīgas pilsētas teritorijas plānošanas dokumentiem īpašums Brīvības gatvē 207 vienmēr bijis paredzēts kā apbūvējama teritorija – pašvaldības izveidotajā Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam konkrētā teritorija iezīmēta kā apbūves teritorija. VNĪ šo teritoriju, ņemot vērā Pašvaldības teritorijas attīstības plānus un tās stratēģisko atrašanās vietu, vienmēr ir paredzējusi valsts iestāžu infrastruktūras attīstībai. Plānojot valsts iestāžu infrastruktūras attīstību, VNĪ ņem vērā saistošo regulējumu, jo īpaši Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentus un paļaujas uz to ilgtspēju un atbilstību pilsētas attīstības plāniem.
"Kā valsts interešu pārstāvis VNĪ darbojas tikai likuma ietvaros un saskaņā ar kapitālsabiedrībai deleģētajiem uzdevumiem – valstij piederošo īpašumu pārvaldīšanu un valsts īpašumu vērtības vairošanu. Pašvaldībai, kas veic pilsētplānošanu, tostarp, zaļo teritoriju savlaicīgu attīstīšanu, ir jebkuru tās teritorijā plānotu būvprojektu, ciršanas atļauju saskaņošanas pilnvaras. Rīgas pašvaldība visas nepieciešamās atļaujas skaņojusi un savlaicīgi izsniegusi arī šajā gadījumā," noslēgumā norāda Plūmiņa.
Vaicāti, vai Rīgas dome izskatītu iespēju citviet Teikas apkaimē izveidot zaļo zonu vai parku, pašvaldībā portālam "Delfi" norādīja, ka minētājā apkārtnē ir ļoti ierobežotas iespējas izveidot jaunu parku, taču plašāk komentēt šo jautājumu solīja vēlāk.
Zināms, ka Saeimas komisija vēl skatīs aptuveni 15 000 iedzīvotāju parakstīto sabiedrisko iniciatīvu par parka izveidi bijušā velotreka "Marss" vietā. Izskatot šo kolektīvo iesniegumu, Saeimas komisija uzklausīs visas iesaistītās puses.
Jau ziņots, ka atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207, bijušā velotreka "Marss" vietā, plānota Valsts drošības dienesta ēkas būvniecība. Savukārt Saeimā iesniegta vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju parakstīta sabiedriskā iniciatīva. Tajā aicināts uz konkrētā zemesgabala izveidot parku.
Vienlaikus VDD iepriekš publiski norādījis, ka kopš valdības lēmuma veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. Turklāt VDD rīcībā nav informācijas par citu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīcībā esošu zemesgabalu, kas atbilstu specdienesta vajadzībām. Līdz ar to VDD neizskata iespēju celt ēku citā vietā.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iepriekš paudis, ka, viņaprāt, problēma veidojusies informācijas vakuuma dēļ, jo VDD ēkas būvniecība satur klasificēto informāciju, kas nepieļauj plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras ietvaros noteikti jau ātrāk tiktu kliedētas iedzīvotāju bažas par ēku un teritorijas labiekārtošanas jautājumiem.
Viņš norādīja – ir redzams, ka notikusi sadursme starp vides un nacionālās drošības jautājumiem. Ministra ieskatā, jautājums par VDD jaunās ēkas atrašanās vietu būtu jāizrunā Nacionālās drošības padomē (NDP), kā arī atkārtoti Ministru kabinetā, piedaloties visiem sadarbības partneriem, bet gala lēmums būtu jāpieņem valdībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
