VDD ēka vai parks: tiekšanās pēc zaļākas dzīves vai tikai bizness?
Foto: DELFI

Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība Rīgā, Brīvības gatvē 207, kļuvusi par pēdējās nedēļas apspriestāko tematu. Apkaimes iedzīvotāji un biedrība, kurā apvienojušies vietējie uzņēmumi, daudz labprātāk teritorijā gribētu redzēt parku. Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) saskata arī nekustamā īpašuma attīstītāju interesi par parka izveidošanu. Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicina VDD ēku būvēt pie bijušā Brasas cietuma un uzskata, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un VDD var atrasties vienā ēkā, turklāt pat pieļauj, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) varētu mainīt savas domas attiecībā uz dienestu apvienošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Teikas apkaimes biedrība, Rīgas Apkaimju alianse, biedrība "Pilsēta cilvēkiem" un inovāciju kustība "Vefresh" pērn sāka parakstu vākšanu par koku neciršanu un parka izveidi Brīvības gatvē 207, bijušā velotreka "Marss" teritorijā, un kolektīvo iesniegumu ar savāktajiem aptuveni 15 tūkstošiem parakstu iesniedza Saeimā šogad 20. janvārī. Savukārt 22. janvārī Valsts drošības dienests (VDD), deklasificējot informāciju, pavēstīja, ka šajā teritorijā jau 2017. gada augustā toreizējā valdība lēmusi būvēt specdienesta ēku.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" tika norādīts, ka parakstu vākšana attiecībā uz koku ciršanu sākusies pēc tam, kad pērn augustā parādījies Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komitejas lēmums par 44 koku ciršanu. Savukārt Teikas apkaimes biedrības pārstāve Selīna Vancāne raidījumā atzina, ka, ja apspriešana par koku ciršanu būtu veikta pašā sākumā, tai būtu "norauts stopkrāns". Biedrības "Vefresh" vadītājs un arī Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) ārštata padomnieks mobilitātes un pilsētplānošanas jautājumos Viesturs Celmiņš raidījumā uzsvēra, ka runa nav par 44 liepām, bet gan par principiem, vai valstī sabiedrība tiesiskā kārtā var iespaidot lēmumus, kas attiecas uz viņu teritoriju. Tāpat jāskaidro, vai ir racionāls pamatojums, kāpēc Brīvības gatve 207 ir drošākā vieta, kur izvietot VDD.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) raidījumā norādīja, ka, viņaprāt, Celmiņam, esot gan biedrības pārstāvim, gan Burova ārštata padomniekam, veidojas sava veida interešu konflikts. Līdz ar to jāizdomājas, kā interesēs tiek virzīti vieni vai otri jautājumi un kādi ir argumenti parakstu vākšanai.

"Mēs redzam, arī sarkanajās mapītēs mums ir pietiekoši daudz informācijas, ka ir atsevišķas organizācijas, kuras ir ieinteresētas, pirmkārt, destabilizēt valsts tēlu, valsts drošību. Otrais, mēs acīmredzot redzam, ka ir nekustamo īpašumu attīstītāja intereses," raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" bilda ministrs. Viņš atgādināja, ka sākotnēji jau 2008. gadā un 2009. gadā divreiz notikušas sabiedriskās apspriešanas, bijuši arī skiču projekti, jo toreiz šajā vietā bijusi plānota Rīgas apgabaltiesas ēka. Toreiz nekādi iebildumi nav izteikti. Ģirģens piebilda, ka Rīgas dome izsniegusi arhitektūras plānošanas uzdevumus, būvvalde saskaņojusi, atļāvusi veikt projektēšanas darbus, un, viņaprāt, ja tas attiecās uz tiesu, tas attiecas arī uz VDD ēku.

Tam tomēr iebilda Celmiņš. Viņaprāt, būtu jāuzskata, ka ir desmit gadu noilgums, un jāņem vērā, ka teritorija ir mainījusies, piemēram, tur parādījusies "Jaunā Teika", kā arī "Latvijas Mobilā telefona" ēka.

"Absurda situācija, ka VDD jārisina pilsētplānošanas jautājumi. Ja iepriekš vairāku gadu garumā ir bijuši citi projekti, sabiedriskā apspriešana, ir bijuši izsniegti tehniskie noteikumi, arhitektūras plānošanas uzdevumi, tad attiecīgi kāpēc vainot mūs? Tajā pašā laikā mēs neesam pret sabiedrību," sacīja Ģirģens.

Savukārt uz raidījuma vadītāja, žurnālista Jāņa Dombura repliku, ka biedrība "Vefresh" ir nevis fizisku personu radīta, bet gan teritorijā blakus esošo kompāniju radīta biedrība, un izskatās, ka "Jaunā Teika" sacēlusi daudzstāvu ēkas, pati neatstājot zaļo zonu, tagad cīnās par parku, un problēma ir tā, ka ir arī biznesa intereses, Celminš atbildēja: "Galdā, ko nozīmē problēma? Jūs varat pateikt man reālas situācijas, Dombura kungs, šajā valstī, blakus valstīs, kur attīstītājs hektārā par savu naudu iekārto parku, kuram ir simts gadu liepas? Vai varat pateikt ārpus filmām, romantiskām ģimenes drāmām... Nav tāda gadījuma, nav tāda gadījuma, kur attīstītājs uztaisītu tādu parku. Pat ja mēs esam ciniski. Nav nekādas intereses. Jūs varat parunāt ar viņiem. [..] Viņiem interese tas ir inovāciju kvartāls attiecībā uz tehnoloģiju komponentes attīstību. Parks ir viena no daļām, par ko mēs cīnāmies."

"Vefresh", kas reģistrēta kā biedrība 2019. gada 18. martā, kā partnerus apvienojusi "Jaunās Teikas" teritorijā strādājošos uzņēmumus, tostarp, piemēram, IT uzņēmumu "Accenture", gan telefonsakaru uzņēmumu "LMT" un "New Hanza Capital' – uzņēmumu, kas iegulda savus līdzekļus komercīpašumos. Savukārt biedrības statūtos redzams, ka dibinātāji ir uzņēmumi SIA "Jaunā Teika" un SIA "Jaunā Teika offices". Pēdējais simtprocentīgi pieder SIA "Jaunā Teika". Patiesais labuma guvējs ir Lietuvas valstspiederīgais Arvidas Avulis.

Savukārt SIA "Jaunā Teika" 60% pieder Lietuvā reģistrētajam UAB "Hanner" un 40% pieder SIA "JVI". Taču patiesā labuma guvēji SIA "Jaunā Teika" ir jau minētais Lietuvas pilsonis Arvidas Avulis, kā arī Lietuvas pilsoņi Vitas Valuckas un Ramute Valuckiene. Uzņēmuma "Jaunā Teika" valdē ir Sanda Meinarte un Lietuvas pilsonis Mindaugas Valuckas. Viņš ir arī SIA "JVI" valdē, bet aptuveni 0,36% uzņēmuma pieder Arvidas Avulim, atlikušie aptuveni 99,64% – Igaunijā reģistrētam OU "JVI". Patiesā labuma guvēji ir Vitas Valuckas un Ramute Valuckiene.

Kā norādīts "Jaunā Teika" mājaslapā "Hanner" grupa ir lielākais nekustamā īpašuma attīstītājs Lietuvā. Tā nekustamā īpašuma aktīvu un projektu portfelis ir aptuveni viena miljarda eiro vērtībā. Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Arvidas Avulis ir tā valdes priekšsēdētājs, bet Mindaugas Valuckas – viens no valdes locekļiem.

Vaicāta, vai pats īpašumu attīstītājs savā teritorijā nebija paredzējis izbūvēt zaļo zonu, "Hanner" grupas pārstāve Latvijā Līga Ansone portālam "Delfi" norādīja, ka savā īpašumā attīstītājs teritoriju jau diezgan blīvi noklājis ar zaļo zonu, piemēram, ir iestādīti aptuveni 300 koki. Viņa arī norādīja, ka teritorijā esošajā zaļajā zonā visi augi ir daudzgadīgi, nav kontrolētās dārzniecības. Arī strūklaka izveidota, balstoties uz pētījumiem par ūdens iedarbību uz cilvēku. Tā kā ūdens cilvēku nomierina, un teritorijā strādājošie visi ir intelektuāla darba darītāji, tad dabas un ūdens klātbūtne palīdz tiem relaksēties un ļauj pilnvērtīgāk atjaunot spēkus.

Ansone arī piebilda, ka patlaban tiek izskatīta iespēja un tiek runāts par teritorijas, kas ir starp VEF kultūras pili un uzņēmumu LMT, attīstīšanu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem patīkamāku un draudzīgāku.

Savukārt, uz jautājumu, vai īpašuma attīstītājam bijuši plāni arī attiecībā uz parka izveidi, piemēram, velotreka "Marss" teritorijā vai kādas citas sarunas ar pašvaldību par apkārtējās teritorijas, kas nav attīstītāja īpašumā, labiekārtošanu, Ansone atbildēja noliedzoši, norādot, ka attīstītājs plānojis tikai tam piederošo teritoriju un tās labiekārtošanu. Tāpat attīstītājs neesot interesējies vai pētījis, par cik palielināsies viņa īpašuma vērtība, ja tā apkārtnē tiek izveidota kvalitatīva zaļā zona.

Biedrības "Vefresh" mājaslapā redzami vairāki attēli ar apkaimes nākotnes vīziju, tostarp attēli, kur redzams parks jau minētajā Brīvības gatvē 207. Kā liecina attēlu dati, tie tapuši vēl 2018. gadā. Biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Sleja portālam "Delfi" norādīja, ka šie attēli sadarbībā ar arhitektu biroju "ĒTER" patiešām tapuši 2018. gada maijā. Vaicāti, vai un kam 2018. gadā bija plāns, ka šajā teritorijā tiks attīstīts parks, biedrības vadītājs Celmiņš portālam "Delfi" paskaidroja, ka vīzija par "Vefresh"/VEF apkaimes attīstību veidota 2018. gada maijā, un šie attēli atspoguļo apkaimes mērķus teritorijas labiekārtošanai, ērtai sasniedzamībai un inovāciju testēšanai pilsētvidē.

Celmiņš skaidroja, ka ar šo vīziju VEF apkaimes pārstāvji 2018. gadā un 2019. gadā vērsušies pie atbildīgajām institūcijām – VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pie tā brīža valdes locekles Kitijas Gruškevicas, Finanšu ministrijā pie Danas Reiznieces- Ozolas (ZZS), Ekonomikas ministrijā pie Arvila Ašeradena (JV), kā arī Rīgas domē pie toreizējā mēra Nila Ušakova (S) un vicemēra Andra Amerika (GKR).

Celmiņš norādīja, ka tas darīts, lai meklētu iespējas parka un teritorijas attīstībai, taču centieni bijuši bez sekmēm un iespējam uzzināt, kas tieši teritorijā plānots. "2019. gada beigās VNĪ pārstāvji norādīja, ka teritorijā plānota biroju ēka. Lieki piebilst, nevienam no mums prātā nevarēja ienākt, ka darīšana ir ar VDD ēku vai slepenu informāciju. Pārmest mums to, ka mēs to nezinājām, vai, vācot parakstus, to nezinājām, un tagad ar šo rīcību apdraudam valsts drošību ir neparasti," savu viedokli pauž Celmiņš.

Uzzinot par koku ciršanas lēmumu Rīgas domes Būvvaldes mājaslapā 2019. augustā, "Vefresh" biedrība vērsusies pie citām apkaimes biedrībām – Teikas apkaimes biedrības, Rīgas apkaimju alianses un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" -, lai saprastu, vai tās būtu ieinteresētas parka bijušā velotreka "Marss" teritorijā tālākā attīstībā.

Celmiņš arī atzīst, ka pēc raidījuma "Adreses" arī sociālajos tīklos bijusi visai liela interese par teritorijas tālāko attīstību un perspektīvām, un daudz jautājumu gan no nevalstiskajām organizācijām, gan iedzīvotājiem.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" gan "Vefresh" vadītājs Cemiņš, gan Teikas apkaimes biedrības vadītāja Vancāne uzsvēra, ka viņi ļoti labi saprot VDD nepieciešamību pēc jaunas ēkas, taču patlaban viņi lūdz laiku, lai visas puses varētu kopīgi izdomāt kvalitatīvāko un drošāko variantu VDD ēkas atrašanās vietai, jo risinājumu divās dienās rast nav iespējams. Celmiņš norādīja, ka šobrīd nepieciešams atrast VDD ēkas būvniecībai citu atbilstošu vietu, dot iespēju šai ēkai tapt, tādējādi pasargājot arī pašu dienestu no politiskām intrigām.

Diskusijā piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš jau iepriekš kritizējis VDD plānotās ēkas būvniecības vietu, kā arī norādījis, ka viņam ir alternatīvs variants. Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" tieslietu ministrs atklāja, ka VDD, viņaprāt, varētu izvietot blakus bijušajam Brasas cietumam.

Viņa vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) iepriekš paudusi, ka viņu ieskatā VDD jāapvieno ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Bordāns "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka viens no soļiem šobrīd būtu būvēt vienu ēku abiem dienestiem. Viņa aplēses liecina, ka tā varētu ietaupīt 100 miljonus eiro. Sarunā viņš piebilda, ka vienā ēkā varētu būt arī neapvienoti dienesti. Turklāt, neskatoties uz to, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavisam nesen publiski norādījis, ka viņš nepieļaus dienestu apvienošanu, Bordāns raidījumā pieļāva, ka Kariņš savas domas var mainīt.

Sarunai pievienojās iekšlietu ministrs uzsverot, ka Igaunijā šobrīd ir trīs speciālie dienesti – viens militārais un divi civilie. "Tas, ka ir viens "superdienests" Igaunijā, tas ir mīts," noskaldīja Ģirģens. Portāls "Delfi" jau iepriekš ir rakstījis, ka Igaunijā nestrādā viens "superdienests". 2018. gadā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norisinājās valsts drošībai veltīta diskusija, toreiz JKP pārstāve Juta Strīķe pauda nepieciešamību izveidot Nacionālo drošības biroju. Taču, izpētot Igaunijas drošības iestāžu struktūru, portāls "Delfi" nonāca pie secinājuma, ka Igaunijā nav tikai viens specdienests. 2018. gada oktobra beigās intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" toreiz vēl premjera amata kandidāts Bordāns sacīja, ka JKP gatava atteikties no ieceres apvienot tiesībsargājošās iestādes, jo ir arī citi ceļi, kā tās padarīt efektīvākās.

"Es redzu, ka viss tiek jaukts vienā katlā, un virsmērķis ir dienestu apvienošana par jebkuru cenu. Viens no veidiem, protams, ir šo ēku satuvināšana, tālāk jau tas būs tehnisks jautājums – uzlikt ķepu uz šo vienu dienestu un faktiski radīsies... Mēs esam faktiskie ķīlnieki. Es atvainojos Rīgas dome, bet tas, ka jūs atnākat 10 minūtēs nometiet kaut kādas bildītes, bet kopš 2006. gada tiek saskaņoti arhitektūras plānošanas uzdevumi, gan skiču projekti, gan veiktas sabiedriskās apspriešanas – visi protokoli pieejami attiecīgi mājaslapā – un tagad pasakiet: "Hei, hei, es te atradu piecus zemesgabalus". Tā ir, manuprāt, slikta prakse. Lai vispār runātu par kādu risinājumu, ir jārunā par tehniskām lietām, tehniskām alternatīvām. Ja tagad faktiski mērķis ir apturēt šo VDD ēkas būvniecību, skaidrs, ka tā nevar atsākties ātrāk kā pēc diviem, trijiem gadiem, vai vispār tā tiks realizēta," noslēgumā pauda iekšlietu ministrs, piebilstot, ka tajā pašā laikā drošības riski saglabājas un tie ir augsti.

Jau ziņots, ka atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207, bijušā velotreka "Marss" vietā, plānota Valsts drošības dienesta ēkas būvniecība. Savukārt Saeimā iesniegta vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju parakstīta sabiedriskā iniciatīva. Tajā aicināts uz konkrētā zemesgabala izveidot parku.

Vienlaikus VDD iepriekš publiski norādījis, ka kopš valdības lēmuma veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. Turklāt VDD rīcībā nav informācijas par citu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīcībā esošu zemesgabalu, kas atbilstu specdienesta vajadzībām. Līdz ar to VDD neizskata iespēju celt ēku citā vietā.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iepriekš paudis, ka, viņaprāt, problēma veidojusies informācijas vakuuma dēļ, jo VDD ēkas būvniecība satur klasificēto informāciju, kas nepieļauj plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras ietvaros noteikti jau ātrāk tiktu kliedētas iedzīvotāju bažas par ēku un teritorijas labiekārtošanas jautājumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Marsa parks Valsts drošības dienests Iekšlietu ministrija Jānis Bordāns Juta Strīķe Krišjānis Kariņš Rīgas dome Satversmes aizsardzības birojs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form