VDD: pērn augstu aktivitāti saglabāja Krievijas darbība pret NATO un ES
Foto: LETA

Aizvadītajā gadā augstu aktivitātes līmeni saglabāja Krievijas darbība pret Ziemeļatlantijas līguma aliansi (NATO) un Eiropas Savienību (ES) līdz ar to pretdarbība Krievijas īstenotajiem ietekmes pasākumiem turpināja noteikt dienesta darba kārtību, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) sagatavotajā publiskajā pārskatā par dienesta darbību 2019. gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dienests vērtē, ka viens no 2019. gada nozīmīgiem notikumiem Latvijas drošības arhitektūrā bija pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Vēlēšanas noritējušas bez būtiskiem drošības incidentiem, kas ietekmētu to iznākumu.

Runājot par pērn notikušajām EP vēlēšanām, dienests norāda, ka, balstoties citu valstu pieredzē, piemēram, ASV un Francijas, kur konstatētas Krievijas mērķtiecīgas darbības pret demokrātisku vēlēšanu procesu, dienests pievērsis uzmanību gan Krievijas informatīvās ietekmes aktivitātēm un kiberdrošības jautājumiem. VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka aizvadītajās EP vēlēšanās būtu notikuši tieši un sistemātiski ārvalstu centieni ietekmēt vēlēšanu norisi. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu analīze liecina, ka vēlēšanu tematika tika pakārtota ilgstoši izplatītajiem vēstījumiem, tos pielāgojot auditorijai.

Kā jau vēstīts, VDD saņēma arī informāciju par iespējamiem ar EP vēlēšanu norisi saistītiem pārkāpumiem un prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu. Kopumā VDD bija guvis informāciju par 21 iespējamu pārkāpumu. Līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās, arī EP vēlēšanās vairāk iegūta informācija tieši par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē.

Par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu, tajā skaitā iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem, tika saņemti četri signāli Savukārt par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē kopumā iegūti 17 signāli. Pārbaudot saņemto informāciju, VDD nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu pazīmes, bet par iespējamām nepilnībām informēja attiecīgos vēlēšanu iecirkņus un Centrālo vēlēšanu komisiju.

Vienlaikus augstu aktivitātes līmeni saglabāja Krievijas darbība pret Ziemeļatlantijas līguma aliansi (NATO) un Eiropas Savienību (ES), līdz ar to pretdarbība Krievijas īstenotajiem ietekmes pasākumiem turpināja noteikt dienesta darba kārtību. Arī aizvadītajā gadā VDD sācis vairākus kriminālprocesus pret personām, kuras tiek turētas aizdomās par atbalsta sniegšanu Krievijas ģeopolitisko interešu īstenošanai Latvijā, starp tiem minams arī kriminālprocess par spiegošanu – informācijas vākšanu Krievijas specdienesta uzdevumā.

Gada pārskatā teikts, ka pērn augstāko apdraudējumu pretizlūkošanas jomā turpināja radīt Krievija, kas pret Latviju izlūkdarbību galvenokārt izvērš no savas valsts teritorijas, kā arī no citu sadraudzības valstu (lielākoties NVS valstu) teritorijām. Citu valstu specdienestu darbība pret Latviju ne tuvu nesasniedza Krievijas radīto apdraudējumu šajā jomā.

VDD gada pārskatā izcēlis, ka viens no instrumentiem, ko Krievijas specdienesti var ērti izmantot izlūkinformācijas ieguvei, ir tā dēvētie pārrobežu "sadarbības" projekti. Dienests skaidro, ka tas katru gadu identificē projektus, kuri saistīti ar būtiskiem izlūkošanas riskiem. Noprotams, ka atsevišķi projekti rada situācijas, kurās Latvijai naidīgām ārvalstīm var veidoties iespējas veikt reģionu audiovizuālu izpēti, vākt datus par Latvijas iedzīvotājiem, kā arī iegūt informāciju par kritiskās infrastruktūras objektiem, to drošības sistēmām un tehnoloģijām.

2019. gadā dienests identificējis trīs šādus pārrobežu "sadarbības" projektus. Pirmajā gadījumā kāda pašvaldība vairākkārtīgi centusies piesaistīt ES līdzfinansējumu sadarbības projektiem ar Krieviju. Viens no šādiem projektiem bija saistīts ar dabas resursu monitoringam paredzētu videonovērošanas kameru izvietošanu novada teritorijā sadarbībā ar Pleskavas apgabala administrāciju. VDD norāda, ka šāda veida sadarbības projekti ar Pleskavu tā redzeslokā nonākuši jau 2018. gadā, kad bija ieplānota Krievijā ražotas videonovērošanas tehnikas uzstādīšana kāda Latvijas ezera apkaimē. Gan iepriekš identificētais, gan arī jaunais projekts cita starpā ietvertu videonovērošanas rezultātā iegūto datu saglabāšanu Krievijas teritorijā, turklāt nebūtu izslēdzama pieslēgšanās iespēja videonovērošanai tiešsaistes režīmā, skaidro dienests. Līdz ar to pēc tā izteiktiem iebildumiem projekts pārtraukts.

Otrajā gadījumā cita Latvijas novada pašvaldība plānojusi iesaistīties vides labiekārtošanas projektā ar vairākām Krievijas pašvaldībām. Projektā Latvijas pašvaldībā plānots iekārtot dabas atpūtas vietas, kā arī uzstādīt Krievijā ražotas augstas izšķirtspējas videokameras. VDD norāda, ka arī šajā gadījumā pastāv būtiski izlūkošanas riski saistībā ar videonovērošanas laikā iegūto datu uzglabāšanu un iespējamu attālinātu piekļuvi tiešsaistes režīmā.

Trešajā gadījumā VDD redzeslokā nonācis Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts "Pure Water for Programme Regions", kurā piedalās vairākas Latgales reģiona pašvaldības, bet vadošais partneris ir Krievijas Pleskavas pilsētas uzņēmums "Gorvodokanal".

Minētais uzņēmums plāno aktīvi iesaistīties projektā un tā pārstāvji ir izrādījuši interesi klātienē izpētīt ūdens ņemšanas vietas Latgales reģionā un iepazīties ar ūdensapgādes apsaimniekošanas uzņēmuma, kas ir valsts drošības interesēm svarīgs objekts, telpām un tehnoloģijām. VDD pauž, ka šis Latgales uzņēmums apgādā reģionu ar pirmās nepieciešamības pakalpojumu – dzeramo ūdeni.

Abos iepriekšminētajos gadījumos VDD ir informējis atbildīgās institūcijas par minētajiem riskiem.

Attiecībā uz pretterorismu VDD uzskata, ka aizvadītais gads kalpojis par apliecinājumu arī tam, ka līdzšinējie pasākumi pretterorisma sistēmas izveidei Latvijā un preventīvo un reaģēšanas spēju attīstībai bijuši pamatoti un nepieciešami. Starptautiskā situācija pretterorisma jomā pēdējos gados nav būtiski uzlabojusies, vērtē specdienests.

Līdzās islāmistu teroristu radītajam apdraudējumam, no jauna aktualitāti guvuši arī labējo ekstrēmistu radītie riski. Jau ziņots, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē VDD aizvadītajā gadā novērsa terora aktus, ko bija plānojis veikt tieši labējais ekstrēmists.

Specdienests norāda, ka nozīmīgs darbs tika ieguldīts sadarbības mehānismu pilnveidē terorisma finansēšanas risku apzināšanai, analīzei un novēršanai. Savukārt ieviešot "Moneyval" rekomendācijas, starp VDD prioritātēm bija starptautisko sankciju režīma ievērošanas kontroles pilnveide. Par iespējamo Latvijai saistošo starptautisko sankciju pārkāpšanu uzsākti arī vairāki apjomīgi kriminālprocesi.

"Aizvadītajā gadā apritēja pieci gadi kopš man uzticēts gods vadīt VDD, un vasarā Ministru kabinets lēma uzticēt dienesta vadību uz vēl vienu termiņu. Raugoties nākotnē, nav pamata uzskatīt, ka starptautiskās drošības vide tuvākā vai vidējā termiņā varētu būtiski uzlaboties. Pasaule tāda, kādu mēs to zinājām vakar, šodien ir mainījusies. Latvija kā NATO un ES ārējā austrumu robeža turpinās atrasties Krievijas politisko interešu lokā, kas arvien atklātāk demonstrē ģeopolitiskās ambīcijas un vēlmi atgūt ietekmi bijušās Krievijas impērijas robežās. Arī Ķīna ir pieteikusi ambīcijas pasaules lielvaras statusam, īpaši jauno tehnoloģiju jomā, Transatlantiskajā kopienā raisot pamatotas bažas par informācijas un datu drošību. Savukārt nerimstošie militārie konflikti Tuvajos austrumos un Ziemeļāfrikā turpinās veicināt starptautiskā terorisma radītos draudus," paudis dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.

Viņš norādījis, ka tādi jēdzieni kā hibrīdkarš, spiegošana, terorisms, ekstrēmisms, kiberdraudi, dezinformācija, viltus ziņas, populisms turpinās raksturot arī Latvijas drošības vidi.

Papildu tam Mežviets norāda: "Kaut arī jaunā koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatība uz kādu laiku sabiedrības drošības garantēšanai priekšplānā ir izvirzījusi citas prioritātes, nacionālās drošības jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti. Vēl vairāk – gūtās mācības nākotnē tikai vēl vairāk sarežģīs jau tā komplicēto drošības vidi, it īpaši ekonomiskās drošības jomā."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form