VDK dokumentu izpētes komisija atbalsta 'čekas maisu' atvēršanu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija atbalsta "čekas maisu" atklāšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdienas vakarā neformālā sanāksmē Rīgas bārā "Ezītis miglā" komisija atzīmēja tās pastāvēšanas gadadienu. Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris norādīja, ka gada laikā "komisija nav saņēmusi nevienu centu" pētniecības veikšanai un pagaidām notikusi tikai komisijas "mētāšana no ministrijas uz ministriju".

Ņemot vērā to, ka komisija līdz šim piedzīvojusi grūtības ne tikai finansējuma iegūšanā, bet arī piekļuvē pētīšanai paredzētajiem dokumentiem, VDK dokumentu izpētes komisija atbalsta dokumentu atslepenošanu, lai to pētīšana nebūtu apgrūtināta. Tādējādi komisija atzinīgi vērtē Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (S) darbību, aizstāvot ideju par "čekas maisu" atklāšanu.

Patlaban, lai sāktu pētniecības darbu, komisija gaida noteikumu par funkciju deleģēšanu skatīšanu Ministru kabinetā. Tur projektu, iespējams, varētu skatīt 21.jūlijā.

Pēc noteikumu pieņemšanas komisija plāno vērsties pie Latvijā esošajām reliģiskajām konfesijām, lūdzot tām oficiālu atļauju pētīt arī baznīcās esošos dokumentus, kas saistīti ar VDK. Līdz šim notikusi saruna ar Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, kurš esot devis konceptuālu atbalstu. Tagad komisijai Romas katoļu baznīcā jāvēršas ar oficiālu lūgumu.

Tāpat komisija apsver iespēju vērsties arī pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai pārrunātu komisijas nākotni.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis lūdzis premjerministri Laimdotu Straujumu (V) "paņemt stingrā kontrolē" jautājumu par VDK dokumentu izpētes komisiju.

Saeima 11.jūnija sēdē no darba kārtības izslēdza jautājumu par minētā likumprojekta skatīšanu otrajā lasījumā. Likumprojekta mērķis bija nodrošināt bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti, kas ļautu Latvijas Universitātei nodot VDK dokumentu izpētes komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijai plānots nodot komisijas darbam paredzētos līdzekļus, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.

Straujuma jau iepriekš publiski savā un valdības vārdā atvainojās komisijas vadībai un pārējiem ekspertiem par kavēšanos ar komisijas izveidi. Viņa uzsvēra, ka tagad galvenais ir darbs pie dokumentu izpētes, lai savulaik cietušie cilvēki būtu gandarīti par darbu, kas paveikts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Universitāte Raimonds Vējonis Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form