Labklājības ministrijā portālam "Delfi" norādīja, ka uzraudzība nenozīmē pastāvīgu fizisku klātbūtni. Tās ir darbības, lai nodrošinātu bērna drošību, ņemot vērā bērna briedumu un spējas uzņemties atbildību par savu rīcību, piemēram, izglītojot viņu par veidiem, kā izvairīties no bīstamām situācijām, nodrošinot inventāru, lai mazinātu traumas iespējas, kā arī nepieciešamības gadījumā atrodoties bērnam blakus.
Izmaiņas bija nepieciešamas, lai bērnu vecākus mudinātu vairāk domāt par bērnu drošību, rūpīgāk sekojot tam, kur un kādos apstākļos atrodas bērni, kādi ir iespējamie apdraudējumi, norāda ministrijā. Līdz šim vecākus administratīvi sodīt nebija iespējams, ja viņi bez uzraudzības atstāja 7 gadus sasniegušu bērnu, un viņš guva traumu. Par bērna aprūpes vai uzraudzības pienākuma nepildīšanu atbildīgo personu loks, tāpat kā līdz šim, būs vecāki un aizbildņi, kā arī audžuģimenes un cilvēki, kuri aprūpē bērnu pirmsadopcijas periodā.
Vecākus joprojām varēs administratīvi sodīt par bērnu līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez pieaugušo vai cilvēku, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes, proti, fiziskas atrašanās bērna tuvumā.
Vienlaikus sagatavoti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz, ka par bērna aprūpes vai uzraudzības pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu vecākiem vai pilngadīgam cilvēkam, kura aprūpē bērns nodots, izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu līdz 100 latiem. Saskaņā ar grozījumiem par administratīvi sodāmu rīcību varēs uzskatīt arī bērna no 7 līdz 13 gadu vecumam uzraudzības nenodrošināšanu, ja tās rezultātā būs apdraudēta viņa dzīvība vai veselība.
Ministrija atgādina, ka par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem būs izdarījis sīko huligānismu, lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, sods būs no 50 līdz 150 latiem. Ja pārkāpums gada laikā atkārtosies, par to varēs piemērot naudas sodu no 150 līdz 250 latiem.
Administratīvo pārkāpumu lietas par bērnu uzraudzības nenodrošināšanu izskata pašvaldību administratīvās komisijas. Plānots, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sagatavos pašvaldību administratīvajām komisijām metodiskos norādījumus par šīs normas piemērošanu.
Izmaiņas nepieciešamas, jo Latvijā ik gadu iet bojā daudz bērnu, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem. Piemēram, ik gadu ārējo cēloņu dēļ - ceļu satiksmes negadījumos, saindējoties, noslīkstot, nosmokot - dzīvību zaudē ap 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, tikpat jauniešu no 15 līdz 19 gadiem. 2010. gadā tika sastādīti 73 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez uzraudzības un 1598 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna aprūpes pienākuma nepildīšanu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2011. gada janvārī Latvijā bija 375,2 tūkstoši bērni un jaunieši vecumā līdz 17 gadiem. Bērni un jaunieši no 7 līdz 13 gadiem bija 113,9 tūkstoši.
Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.