Pirms pieciem gadiem - 2009.gada 13.janvārī - tika izsludināts pasākums, kuras mērķis bija panākt atklātu, godīgu valsts pārvaldi, ekonomisko jautājumu risināšanu, kā arī nevardarbīgā veidā pieprasīt toreizējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram 9.Saeimas Saeimas atlaišanu, pretējā gadījumā draudot ar protestiem visā Latvijā. Akcijas laikā tiek dziedātas dziesmas, teiktas runas un skandēta himna.
Šī "dziesmotā akcija" gan jau pavisam neilgi pēc noslēguma pārtop nemieros, kas tagad tiek dēvēti par "bruģa revolūciju" jeb "Vecrīgas grautiņiem'. Akcijas bilance ir skaudra: izpostītas ēku fasādes un veikali, izārdīts Vecrīgas bruģis, ievainoti cilvēki, 126 aizturēti "nemiernieki", no kuriem kriminālas apsūdzības tiek uzrādītās vairāk nekā 60 cilvēkiem, kā arī vismaz 19 000 latu zaudējumi.
Portāls "Delfi" piedāvā atskatu uz piecus gadus seniem tās dienas dramatiskajiem notikumiem Vecrīgā.
Jau 2009.gada 13.janvāra rītā gaidāmā akcija tiek vērtēta kā pēdējos gados vērienīgākā - tajā dalību solījuši vismaz 20 000 cilvēku, kā arī vairāk nekā 30 sabiedrisko organizāciju, stāsta toreizējais "Sabiedrība citai politikai" līderis Aigars Štokenbergs. Protesta akciju atbalsta arī partijas "Jaunais laiks" (JL), "Pilsoniskā savienība" (PS) un apvienība "Saskaņas centrs" (SC).
Vairāki policijas darbinieki, kas mazo algu dēļ ir viena no akcijas rīkotāju mērķauditorijas daļām, vēl pirms tās sākuma nāk atklātībā ar informāciju, ka toreizējais Valsts policijas priekšnieka vietnieks un Kriminālpolicijas priekšnieks Dailis Lūks izdevis mutisku rīkojumu visiem Kriminālpolicijas darbiniekiem un izziņas izdarītājiem atrasties savos kabinetos līdz atsevišķam rīkojumam, tādējādi liedzot šiem darbiniekiem piedalīties Doma laukumā rīkotajā pasākumā.
Jau ap plkst. 17 tiek vēstīts, ka Doma laukumā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Visapkārt Vecrīgai un arī pašā vecpilsētā dežurē policisti, bet cilvēku plūsma uz Doma laukumu turpinās, un dalībnieku skaits arvien pieaug. Tiek lēsts, ka sanākuši ap 10 000 cilvēku, viņi rokās tur plakātus, valsts karogus un balonus.
Plkst. 17.30 sākas pati akcija, kurā "mobilizējušies" pedagogi un izglītības darbinieki no Latvijas reģioniem, arodbiedrību pārstāvji, uzņēmēji, kravu pārvadātāji, kā arī pārstāvji no citām organizācijām. Ar klusuma brīdi tika pieminēts dienu iepriekš mūžībā aizgājušais latviešu aktieris Kārlis Sebris. Artis Pabriks nolasa dažas rindas no Sebra sūtītās vēstules "lietussargu revolūcijas" dalībniekiem. "Tauta šodien nevis lūdz, bet prasa saviem valdītājiem: "Kur ir jūsu sirdsapziņa? Kur ir jūsu godaprāts!" (..) Nevienam nav tiesību pakāpties uz tautas pleciem. Cilvēks, kas neuzklausa tautas balsi, nedrīkst būt pie varas!"
Pasākumā uzrunas saka arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki un dzied koris. Vairākkārt izskan saukļi un pieprasījumi atlaist Saeimu, ko ar ovācijām un svilpieniem atbalsta mītiņotāji. Tomēr akcija risinās bez būtiskiem starpgadījumiem.
Ap plkst. 18 tiek vēstīts par pirmo aizturēto - jaunieti, kurš Tirgoņu ielā bojājis koka sastatnes.
Ap plkst. 19 Doma laukumā Štokenbergs pateicas protestu dalībniekiem un aicina viņus mierīgi izklīst. Akcijas noslēgumā viss pūlis nodzied Latvijas himnu. Tomēr jau īsu brīdi pēc tam vairāki simti cilvēku no Doma laukuma dodas Saeimas ēkas virzienā.
! Pie Saeimas nama jau sapulcējies pamatīgs cilvēku pūlis un daudzi jau mēģina iekļūt Saeimas namā. Cilvēki ar plakātiem rokās "šturmē" Saeimas ēku, mēģinot izgrūstīt Drošības dienesta darbiniekus, kas to apsargā. Pret pūli stājas īpašo uzdevumu vienība "Alfa", kas cenšas cilvēkus atvirzīt no parlamenta ēkas. Vairāk nekā stundu policija aizsargā ēku un neļauj protestētājiem to ieņemt.
!!!!Saeimas ēkas un to sargājošo virzienā lido olas, pudeles, bruģakmeņi, miskastes un citi priekšmeti. Saeimas ēkai tiek izsisti stikli. Pret protestētājiem darbā tiek laista asaru gāze un steki. Agresīvais mītiņotāju pūlis tiek sašķelts.
! Grautiņi 'pārmetas' arī uz citām Vecrīgas ielām. Protestētājiem izdodas aizdedzināt policijas automašīnu, taču liesmas nekavējoties tiek nodzēstas. Galvaspilsētā policija izsludina trauksmi.
Ap plkst. 20 tiek vēstīts, ka ir izdevies patriekt protestētājus no Saeimas ēkas apkaimes. Tāpat tiek ziņots par to, ka pa Vecrīgu klīst satrakojušos un iereibušu jauniešu grupas, kuru aktivitātes ierobežo policija.
! Policija arī nožogo Smilšu ielu un neielaiž protestētājus Vecrīgā. Viņi paliek stāvam pie toreizējās "Parex bankas" galvenās ēkas Smilšu ielā, bet virzīties uz Vecrīgu tiem liedz operatīvie darbinieki, kas, bruņojušies ar vairogiem un dažādiem citiem papildlīdzekļiem, sargā Smilšu ielu, lai piketētāji nevarētu nokļūt Vecrīgā.
! No protestētāju mestajiem priekšmetiem cieš arī citas ēkas - Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, "Parex" bankas nami, kā arī tiek izdemolēts "Latvijas Balzama" veikals. Vairāki cilvēki tiek ievainoti.
! Par protestētāju upuriem kļūst vairāki žurnālisti, kuri devušies atspoguļot notiekošo.
Ap plkst. 22 protestētāji tiek izdzenāti, un situācija nomierinās.
Tikmēr valsts amatpersonas pauž nosodījumu vardarbībai Vecrīgā, Valsts prezidents sasauc īpašu brīfingu, bet toreizējais premjers Ivars Godmanis paziņo, ka notikušais "nav nekāda dziesmotā revolūcija". Tiek uzsvērts, ka atbildība par notikušo jāuzņemas akcijas organizētājiem, piesaukta politiskā atbildība, bet nākamajā dienā rīkotāji paziņo, ka atbildīgas par grautiņu nenovēršanu ir drošības struktūras. Savukārt šo spēka struktūru pārstāvji vēsta, ka viss darīts profesionāli un pamata pārmetumiem nav.
Kopumā grautiņu laikā aizturēti 126 cilvēki, sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atsakās. Nekārtībās cieta arī paši policisti.
Nekārtību bilance:
Vēl piecus gadus pēc notikušā protestu dalībnieki sēž uz tiesas sola un gaida nākamo instanču tiesas spriedumus apsūdzībās par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem. Tobrīd likums par tādu nodarījumu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk norma tiek izslēgta. Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem.
Lielākā daļa apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi. Tiesa atzinusi viņu vainu notikušajā un piespriedusi vai nu piespiedu darbu, vai nosacītu brīvības atņemšanu. Reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš sēdušies uz apsūdzēto sola. Trīs apsūdzētos protestu dalībniekus tiesa attaisnojusi. Liela daļa šajās grautiņu lietās pasludināto spriedumu gan vēl nav stājusies likumīgā spēkā.
Vairāki 13.janvāra nekārtību dalībnieki izmeklēšanā vairījās no likumsargiem, tāpēc izsludināti meklēšanā.
Eksperti iepriekš atzinuši - 2009.gada 13.janvāra notikumiem līdzīgi diez vai atkārtosies - Latvijā protesti sagaidāmi maigākā, bet kritiskākā formā par "izkaušanos Vecrīgā vienā vakarā" - saglabāsies augsts uzticības trūkums Saeimai un valdībai, kā arī emigrācijas tendences. Savukārt politiķu izteikumi liecina, ka parlamenta atvērtība sabiedrībai ir augusi, un varas augstprātīgā attieksme pret iedzīvotāju prasībām un vēlmēm, kas toreiz noveda pie masu nekārtībām, vairs nav novērojama.