Valdībai par savu nākamo uzdevumu jānosaka arī valsts ilgtermiņa attīstības nodrošināšana, panākot, ka Latvija turpina tādu augšupeju, kāda tā ir. "Mums būs jārisina arī virkne sociālas dabas jautājumu, piemēram, pensiju palielināšana līdz iztikas minimumam," laikrakstam agrāk sacīja premjers. Vairākas potenciālās koalīcijas partneres atbalsta šo premjera priekšlikumu tāpat kā ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.
Kā vienu no instrumentiem valsts ekonomikas augšupejas turpināšanai Kalvītis nosauca nodokļu politikas pilnveidošanu. Pēc pagaidām vēl premjera biroju vadošā Jurģa Liepnieka vārdiem, TP būtu gatava ņemt par pamatu "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) piedāvājumu piespiest spekulatīvos investētājus nekustamajā īpašumā maksāt augstākus nodokļus.
Lai arī LPP līderis Ainars Šlesers solījās ieklausīties citu partneru argumentos, viņš lika noprast, ka nav aktīvs jauna nodokļa ieviešanas atbalstītājs. Savukārt TP nav pieņemams TB/LNNK piedāvājums aplikt ar kapitāla nodokli neto ienākumus no darījumiem ar akcijām, vērtspapīriem un depozītiem.
Vienotas nostājas nav arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, ko jo aktīvi aizstāvējusi LPP. Tam nepretojas arī TP, gan uzsverot, ka šis nodoklis samazināms pakāpeniski. Kā pieļauj premjera birojā, visticamāk, šajā jomā varētu rast kompromisu - samazinājumu par 1% gadā.
Piesardzīgāks vakar bija ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis, sacīdams, ka "ienākuma nodokļa likme ir budžeta bāze" un tā samazināšana ietekmēšot pašvaldību budžetu. LPP un TP nostājas virzienā sliecas TB/LNNK un "Jaunais laiks", kas arī uzaicināti uz sarunām par iespējamu līdzdalību koalīcijā.
Liepnieks laikrakstam teica, ka no ārpolitikas jautājumiem svarīgākais deklarācijā ir robežlīgums ar Krieviju, par ko visām partijām jāpanāk vienprātība. Bez tās, kā apgalvoja TP, tiktu apšaubīts Latvijas valstiskās kontinuitātes princips. Kalvītis arī vēlas, lai deklarācijā būtu uzsvērta izglītības un iekšlietu sistēmas sakārtošana.
Tāpat ZZS uzstās, lai viena no jaunās valdības nostādnēm būtu, ka teritoriālā reforma notiek tikai pēc brīvprātības principa, lai gan šajā jautājumā cits viedoklis ir TP, vēsta "Latvijas avīze".
Iespējamās nesaskaņas kodolā jau pamanījuši arī labējie opozicionāri, JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis teica, ka viens no partijas pienesumiem jaunās valdības darbā varētu būt līdzēt atrast veidu, kādā var turpināt teritoriālo reformu.