Kā skaidroja ministrijā, Covid-19 pandēmijai raksturīga viļņveida gaita un šobrīd ir vērojama situācijas stabilizēšanās pēc iepriekšējās nedēļās piedzīvotas ļoti lielas saslimstības un slimnīcu noslodzes. Tādēļ ir jāturpina stiprināt veselības aprūpes nozare, neraugoties uz saslimstības ar Covid-19 mazināšanos.
Tāpat jāizvērtē iepriekšējās nedēļās gūtā pieredze, lai labāk sagatavotos nākotnē iespējamiem atkārtotiem saslimstības uzliesmojumiem. Šā iemesla dēļ paralēli veselības aprūpes nozares stiprināšanai – slimnīcu kapacitātes palielināšanai, gultu rezervju veidošanai, medicīniskā aprīkojuma un medikamentu nodrošinājumam slimnīcās – ir jāizvērtē arī augstie mirstības no Covid-19 rādītāji, norādīja VM.
Iedzīvotāju vispārējais veselības stāvoklis, ārstniecības un aprūpes pieejamība hroniskajiem pacientiem, vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sabiedrībā kopumā un īpaši riska grupās, savlaicīga medicīniskās palīdzības pieejamība un ārstniecības iestāžu kapacitāte ir savstarpēji saistīts pasākumu kopums, kas ietekmē gan ārstniecības iestāžu iespējas nodrošināt nepieciešamo palīdzību, gan slimības gaitas norisi cilvēkam.
Tādēļ darba grupas uzdevums būs ne tikai analizēt iespējamos iemeslus augstajai mirstībai, bet piedāvāt risinājumus turpmākajai rīcībai, uzsvēra ministrijā.
Kopumā kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēki.
Ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 12 530 Covid-19 testi, reģistrēti 1095 jauni saslimšanas gadījumi, bet 20 inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
