Veiksmīgam attālināto mācību darbam Latvijā portatīvie datori nepieciešami vēl aptuveni 18% skolēnu jeb 36 347 izglītojamajiem, bet planšetes – 4% jeb 8140 skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktā aptauja.
Kā pirmdien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, aptauja norisinājās no 5. novembra līdz 11. decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai skolām ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar nepieciešamo programmatūru, vebkamerā, mikrofoniem un citi instrumenti.
Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču skaits skolās ir 86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem. No nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 –planšetdatori un 12 588 – stacionārie datori.
Kopumā 36,5% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams portatīvais dators, bet 6% jeb 1527 –planšetdators. Savukārt skolās nepieciešami vēl 11 786 planšetdatori, 8186 - portatīvie datori, 9468 – stacionāro datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un 3120 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus.
Dundure uzsvēra, ka vairākās skolās datori pēdējo reizi ir atjaunināti 2010. vai 2012. gadā.
Sadalot augstākminētos datus pa klašu grupām, noskaidrots, ka 7.-12. klašu grupā portatīvais dators nepieciešams vēl 18,2% jeb 16 072 skolēniem, bet planšetes nepieciešamas 3646 jeb 4,1% skolēnu. Pēc Dundures paustā, šis rezultāts esot līdzīgs pavasarī Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar "Edurio" veiktajai aptaujai, vienlaikus piebilstot, ka situācija nedaudz ir uzlabojusies, taču arvien ir nepietiekoša.
Savukārt 1.-6. klašu grupā portatīvie datori arvien nepieciešami 20 275 jeb 18% skolēnu, turpretī planšetes nepieciešamas vēl 8140 jeb 7,2% skolēnu. LPS padomniece piebilda, ka šai vecuma posmā planšetes ir daudz biežāk pielietots instruments nekā vecāko klašu posmā.
Tāpat LPS aptaujā iegūtos rezultātus analizēja pa reģioniem, un atklājās, ka 1.-6. klašu grupā situācija ar tehnoloģisko nodrošinājumu visbēdīgākā ir lauku skolās, kurās portatīvie datori nepieciešami vēl 5223 jeb 23,23% skolēnu, bet planšetdatori nepieciešami vēl 2553 jeb 11,35% skolēnu.
Republikas pilsētās skolēnu skaits, kam nepieciešami portatīvie datori ir 4608 jeb 19,81% skolēnu, bet planšetdatori nepieciešami vēl 1383 jeb 5,9% republikas pilsētas skolēnu. Pilsētās šo skolēnu skaits ir attiecīgi 5083 jeb 16,49% un 2781 jeb 8,99% skolēnu. Turpretī Rīgā portatīvie datori nepieciešami vēl 5361 jeb 14,81% skolēnu, bet planšetdatori – 1423 jeb 3,93% skolēnu.
Savukārt 7.-12. klašu grupā portatīvie datori trūkst 24,23% skolēniem lauku reģionos, 19,88% –pilsētās, 15,22% – republikas pilsētās, un 16,18% – Rīgā. Tāpat portatīvie datori lauku reģionos trūkst vēl 34,15% pedagogu, Rīgā – 34,87%, republikas pilsētās – 40,83%, bet pilsētās – 38,04% skolotāju.
Rīgas skolās nepieciešami vēl 1230 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus, 2087 – planšetdatori, 2025 – portatīvie datori un 3149 stacionāro datoru komplekti, kas ir novecojuši un maināmi.
Republikas pisētās nepieciešami 499 papildus stacionāro datoru komplekti, 1445 – planšetdatori, 1489 – portatīvie datori un 1683 stacionāro datoru komplekti ir novecojuši un maināmi, turpretī lauku skolās nepieciešamo ierīču skaits ir attiecīgi – 835, 2147, 2374 un 2567.
Pēc Dundures teiktā, kopumā aptaujas anketas nosūtītas 572 pašvaldību skolām, no kurām vien 10 nesniedza atbildes. Kopumā neesot iegūtas atbildes no 1,75% respondentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
