Valsts kancelejas (VK) vadītāja Gunta Veismane tomēr nevērsīsies Drošības policijā (DP), lai atrastu amatpersonu, kuras dēļ mediju rīcībā nonāca ziņas par Eiropas Savienības fondu finansēto tā dēvēto "ierēdņu projektu".

Foto galerija

Veismane otrdien preses konferencē vairākkārt akcentēja, ka ziņu noplūde par projekta aktivitātēm paredzēto finansējumu ir nepieļaujama, jo informāciju par ES projektiem aizsargā Eiropas struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības līgums, tāpēc tiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Viņa uzsvēra, ka klasificētas informācijas noplūde krimināli sodāma rīcība.

Veismane skaidroja, ka Saeimas deputātiem iesniegtā informācija par projektu nebija apzīmēta kā ierobežotas pieejamības, jo VK saņēmusi apliecinājumu, ka jautājumu izskatīs slēgtajā sēdē. Tomēr vēlāk izrādījies, ka sēde bijusi atklāta, un viena no ziņojuma mapēm pazudusi un nonākusi žurnālistes rīcībā, kura savukārt vēlāk iegūtās ziņas publiskojusi.

Veismane skaidroja, ka līdz ar šīs informācijas noplūdi pastāv risks, ka var sadārdzināties valsts iepirkumi un līdz ar to valsts līdzekļu izlietojums var kļūt nelietderīgs.

Vienlaikus Veismane asi noliedza, ka būtu ieinteresēta iejaukties žurnālistu darbā un izzināt viņu personīgo korespondenci. "Es nekad neesmu mēģinājusi izzināt žurnālistu e-pastu satur vai citādi ietekmēt žurnālistu brīvību," sacīja Veismane.

Vaicāta par tālāko rīcību, viņa sacīja "grūti pateikt". "Godīgi sakot, man šī situācija izrausa nepatīkamas sajūtas," teica Veismane. Tomēr viņa atzina, ka DP nevērsīsies, piebilstot, ka notikušais esot "komunikācijas kļūda", starp viņu, žurnālisti un Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju Vairu Paegli.

Savukārt Paegle kategoriski noraida Veismanes interpretāciju par Saeimas Eiropas lietu komisijas 8.februāra sēdes gaitu, informē Saeimas preses centrs. "Valsts kanceleja kārtējo reizi demonstrējusi vāju izpratni par tiesisko regulējumu attiecībā uz ierobežotas pieejamības informācijas apriti. Tā vietā, lai atzītu savu kļūdu, Valsts kanceleja turpina neveikli taisnoties," pauž Paegle.

"Eiropas lietu komisija gandrīz katrā sēdē izskata ierobežotas pieejamības materiālus par Latvijas nostāju dažādos ar Eiropas Savienību saistītos jautājumos. Strādājot ar ierobežotas pieejamības dokumentiem, deputāti ar parakstu apliecina šīs informācijas neizpaušanu. Šāda procedūra tika ievērota arī 8.februāra sēdē, saņemot Valsts kancelejas iesūtītos materiālus par Eiropas Sociālā fonda projektu detaļām," skaidro komisijas priekšsēdētāja.

"Tomēr sēdes gaitā Valsts kancelejas pārstāvji izdalīja papildus informāciju uz četrām lapām, bez rakstiskām un mutiskām norādēm, ka arī tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tādējādi Valsts kanceleja pārkāpa procedūru darbam ar ierobežotas pieejamības informāciju un tā kļuva publiski pieejama," uzsver Paegle.

Jau vēstīts, ka svētdien raidījums "de facto" ziņoja, ka Veismane telefonsarunā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti Paegli konsultējusies par nepieciešamību uzdot Drošības policijai noklausīties LETA žurnālistes Emīlijas Kozules sarunas, jo Kozulei, pēc VK vadītājas domām, "nopludināta" neizpaužama informācija saistībā ar tā dēvēto VK "ierēdņu projektu".

Vēlāk gan Veismane no šīs ieceres atteikusies, tomēr premjers nolēmis VK vadītājas rīcību izvērtēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!