Veismane pastāstīja, ka ir saņēmusi starptautiskus darba piedāvājumus, kā arī piedāvājumus turpināt darbu Latvijas valsts pārvaldē. Taču VK vadītāja vēl nav izlēmusi, kuru piedāvājumu pieņemt.
Būtiskākais kritērijs, pieņemot lēmumu par turpmāko darbību, būšot nosacījums, lai darbs būtu interesants un izaicinošs.
"Es esmu izaicinājumu cilvēku, man patīk darīt lielas un interesantas lietas. Ja man tas liksies interesanti, es to noteikti pieņemšu. Protams, arī neslēpšu, man ir pietiekami liela ģimene, kuras viedoklis man arī ir ļoti svarīgs," atklāja Veismane.
Vienlaikus viņa apliecināja, ka varētu turpināt lasīt lekcijas LU Sociālo zinātņu fakultātes maģistriem, taču tā diez vai būs pamatnodarbošanās.
Veismane arī uzsvēra, ka vēl divus mēnešus būs VK vadītāja un šajā laikā jāpabeidz iesāktās lietas.
"Ir pietiekami daudz kas vēl jādara - nākamā gada budžets Valsts kancelejai būs pietiekami sāpīgs, tāpat kā citām institūcijām, Funkciju audita komisijā domā par nākamajiem funkciju auditiem. Ir ļoti daudz vēl ko darīt," teica Veismane.
VK vadītāja gan nevērtēja savu līdzšinējo darbību, taču par labo darbu desmit gadu laikā viņa uzskata e-portfeļa ieviešanu, kas internetā nodrošina pieeju valdības un valsts sekretāru sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
"Atnākot uz Valsts kanceleju pirms desmit gadiem, man likās pilnīgi nejēdzīgi, ka uz katru Ministru kabineta sēdi tiek kopēti dokumentu kalni. Katram valdības loceklim uz galda bija vairāku simtu lappušu biezas mapes, pēc tam tās tika sūtītas uz ministrijām, papīru miljoni tika tērēti tādai lietai, kad jau bija pieejami datori. Tas likās tik nejēdzīgi. E-portfelis, kas ir pieejams gan valdības locekļiem, gan valsts pārvaldei, arī žurnālistiem, bija viens no labiem darbiem, ko es esmu izdarījusi," pastāstīja Veismane.
Viņa pozitīvi novērtēja arī Politikas koordinācijas departamenta izveidošanu, "lai Ministru prezidents varētu pieņemt saprātīgu lēmumu, balstoties uz to informāciju, kas ir pieejama visiem politiku veidotājiem".
"Tā kā Politikas koordinācijas departaments bezkaislīgi skatās uz visām politikām un analīzē tās valstiskā līmenī, bija ļoti svarīgi, lai Ministru prezidentam šāds instruments būtu pieejams," norādīja Veismane.
Par neveiksmēm Veismane gan plaši nerunāja, taču atzina, ka tādas ir bijušas. Par piemēru viņa minēja valsts pārvaldes personāla attīstības politiku.
"Tā neveiksme ir, ka nav izdevies dabūt cauri tam politiskajam līmenim. Tādas lietas ir bijušas vairākas, kur mēs esam nākuši, manuprāt, ar ļoti labiem un racionāliem priekšlikumiem, bet tie iestrēgst. Es nedomāju, ka tā ir kļūda, bet neizdošanās gan," klāstīja Veismane.
Uz jautājumu par motivāciju pamest VK vadītājas amatu Veismane sacīja, ka desmit gadi vienā darbavietā ir pārāk ilgs laiks.
"Pieci septiņi gadi - tas ir pilnīgi pietiekami, lai cilvēks strādātu vienuviet. Ir jābūt jauniem izaicinājumiem," piebilda Veismane.
Jau vēstīts, ka Veismane nolēmusi neturpināt vadīt Valsts kanceleju un viņas pēdējā darba diena būs 30.decembris. Veismane VK direktores amatā apstiprināja 2000.gadā.
Veismane Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā, viņa studējusi arī stratēģisko vadīšanu un organizācijas kultūru Hārvarda universitātes biznesa skolā.
Veismane ilgus gadus bijusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes pasniedzēja, bet pirms kļūšanas par VK direktori viņa vadīja Valsts administrācijas skolu.