Pēc otrdien Ministru kabineta pieņemtā lēmuma samazināt finansējumu Eiropas Savienības finansētajiem vides projektiem no 2007. līdz 2013. gadam vides ministrs Raimonds Vējonis izteicis bažas, ka lēmums var negatīvi ietekmēt ne tikai plānotos projektus, piemēram, ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu attīstībā, bet arī radīt negatīvu reakciju no ES puses, kas var izpausties kā sankcijas pret Latviju.
Valdības sēdē tika nolemts, ka ES resursi, kas atvēlēti projektu realizācijai vides sektorā laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam būs 65 miljoni eiro vidēji gadā, kas ir par gandrīz 35 miljoniem mazāk nekā laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam, informēja ministra padomnieks Viesturs Silenieks.

Vējonis ir nobažījies, ka "samazinot plānotos līdzekļus zem sitiena būs nolikti, pirmkārt, vairāki Latvijai svarīgi kanalizācijas sistēmu projekti un, otrkārt, netiks iesākti vairāki nozīmīgi vides projekti, kas saistīti ar tīra dzeramā ūdens nodrošināšanu iedzīvotājiem"

Vējonis uzskata - "ne mazāk svarīgi, ka Latvija vides sektorā nespēs izpildīt vairākas Eiropas Savienības direktīvas, kas, savukārt, var draudēt ar soda sankcijām no ES puses."

Lai apspriestu radušos situāciju, vides ministrs jau šonedēļ tiksies ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini, kā arī aicinās uz sarunām citas ieinteresētās puses.

Ministrs uzskata, ka tieši pašvaldības būs vislielākās cietējas no finansējuma samazinājuma. "Vairākums ar ūdenssaimniecību un notekūdeņu attīrīšanas projektiem saistīts ar pašvaldībām, kurām tagad var rasties problēmas," norāda ministrs.

Šobrīd Vides ministrijas speciālisti gatavo izvērstu skaidrojumu par radušos situāciju, lai varētu prognozēt galvenās apdraudējuma jomas. "Ja būs iespējams, mēs, protams, mēģināsim panākt korekcijas ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu piešķīruma indikatīvajā sadalījumā," uzskata Vējonis, piebilstot, ka " pašreizējā situācija mūs neapmierina."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!