Vēstulē vides ministrs norāda uz nepieciešamību veikt detalizētāku ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tajā ietverot gāzes vada maršruta plānošanas, izpētes, būvniecības un nodošanas ekspluatācijā, ekspluatācijas laika un pēcekspluatācijas posmu analīzi.
"Nepieciešams veikt ne tikai plašāku analīzi potenciālā ķīmiskā piesārņojuma gadījumā. Tā kā gāzes vada trases izbūve ir plānota caur teritorijām, kurās iespējama nogremdēto ķīmisko ieroču atklāšana, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā noteikti ir jāsniedz visu iespējamo risinājumu un to ietekmes izvērtējums, " norāda ministrs.
Tāpat vēstulē Vējonis uzsver nepieciešamību izanalizēt visu iespējamo gāzes vada avāriju situācijas un iespējamās sekas.
Jau vēstīts, ka Ziemeļeiropas gāzes vads sāksies Krievijā, Babajevas ciemā, kas atrodas aptuveni 400 kilometrus no Viborgas pie Somu jūras līča, bet pēc tam tiks būvēts aptuveni 1200 kilometrus garš gāzes vada posms Baltijas jūrā, kas savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijas ziemeļaustrumos.
Gāzes vada būves projektā piedalās "Gazprom" un Vācijas kompānijas "E.ON" un "BASF". Pret gāzes vada būvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju, asi iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un īpaši Polijas pārstāvji, apsūdzot arī Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā.