Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (LZP/ZZS) ir visnotaļ cienījama un nopietna kandidatūra Valsts prezidenta amatam, šādu viedokli par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Vējoni pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu dekāns politologs Juris Rozenvalds.
Jautāts, vai, pēc viņa domām, Vējoņa kandidatūrai savu atbalstu varētu paust arī "Vienotība" un koalīcijas partijas kopumā, Rozenvalds atgādināja, ka iepriekš netika pausti būtiski iebildumi pret Vējoņa kandidatūru no koalīcijas partneru puses. "Kopumā Vējoņa kungs ir visnotaļ cienījams kandidāts - viņam ir pieredze ministra darbā, un minētās īpašības, kuras tiek meklētas prezidenta amata kandidātam viņam, šķiet, piemīt," sacīja politologs.
Kopumā gan Rozenvalds akcentēja, ka minēt to, vai koalīcijas partijas Vējoņa kandidatūru atbalstīs vai tomēr nē, ir kā zīlēt kafijas biezumos patlaban, bet "principā Vējonis ir ļoti nopietna kandidatūra, un par to nav nekādu šaubu - viņš ir pietiekami pazīstams sabiedrībā un ar pietiekamu politisko pieredzi".
Viņš gan norādīja, ka būtisks ir jautājums par to, cik lielā mērā pašreizējā aizsardzības ministra partejiskā piederība viņam palīdzēs, ņemot vērā to, ka Valsts prezidentam zināmā mērā vajadzētu būt neatkarīgam no politiskajām partijām. "Latvijas politiskajā sistēmā prezidentam tomēr vajadzētu būt "virs" partijām," komentēja politologs.
Jautāts par Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") pausto, proti, ka atšķirībā no citiem publiski nosauktajiem kandidātiem Vējonis neesot "sadedzinājis tiltus dialogam ar Krieviju", Rozenvalds atbildēja, ka, ņemot vērā Vējoņa pašreizējo pozīciju un arī apstākli, ka viņam līdz šim nav bijušas īpaši labas attiecības ar pašu Lembergu, šajā gadījumā Ventspils mērs, visdrīzāk, uzdod vēlamo par esošo.
Tomēr politologs piebilda, ka ir skaidrs, ka Latvijas ģeopolitiskā situācija ir tāda, ka, no vienas puses, mums ir nepieciešams ieņemt pietiekami stingru pozīciju attiecībā uz pēdējā laika Krievijas politiku, bet, no otras puses, neviens saprātīgi domājošs Latvijas politiķis negrib pilnībā "sadedzināt tiltus" attiecībās ar Krieviju.
Tāpat jautāts, vai Saeima izvirzīto kandidātu varētu ievēlēt jau pirmajā kārtā vai tomēr varētu būt gaidāmi kādi pārsteigumi, Rozenvalds izteicās, ka līdz šim izvirzīto iespējamo kandidātu klāsts ir bijis pietiekami liels un partiju sāncensība par savu kandidātu ir radījusi iespaidu, ka otrā kārta ir diezgan ticama. Tomēr viņš uzsvēra, ka patlaban ir jāskatās, kā partijas reaģēs uz Vējoņa kandidatūru, kā arī fakts, ka balsojums Saeimā ir aizklāts, varētu būt iespējami visādi pārsteigumi. Tāpēc pagaidām kaut ko prognozēt ir stipri pārsteidzīgi, rezumēja Rozenvalds.
Kā ziņots, ZZS izšķīrās par savu Valsts prezidenta amata kandidātu, izvēloties starp Vējoni un Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku (Liepājas partija).
Iepriekš koalīcijas partneri nepauda būtiskus iebildumus pret Vējoņa kandidatūru augstajam amatam.
Jau ziņots, ka arī "Vienotība" šodien plāno pieņemt lēmumu saistībā ar Valsts prezidenta amata kandidātu.
Savukārt partija "Saskaņa" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK lēmumu šajā jautājumā plāno pieņemt 13.maijā.
Opozīcijas partija "Saskaņa" plāno izvirzīt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam, un pašlaik tiekot vērtētas iespējamas pazīstamo partijas biedru kandidatūras. Savukārt nacionālā apvienība jau iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka šajā amatā labprāt redzētu tiesību ekspertu Egilu Levitu. Viņš gan varētu kandidēt uz šo amatu, ja viņu atbalstītu vairāku frakciju pārstāvji.
Latvijas Reģionu apvienība nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt sava līdera Mārtiņa Bondara kandidatūru. Savukārt partijas "No sirds Latvijai" izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts, Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL) norāda, ka tas būs partijas taktikas jautājums, vai oficiāli pieteikt kandidātu valsts augstākās amatpersonas amatam. Politiķis neizslēdz iespēju, ka viņa kandidatūra varētu arī netikt pieteikta.
Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19.maija līdz 24.maijam, savukārt Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama no 29.maija līdz 8.jūnijam, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
