"Mēs šodien tiekamies politiskā, mūsu tautai un valstij ļoti simboliskā datumā. Politiskā, jo tas atgādina par mēģinājumu sagraut Latviju, iznīcinot un aizvedot tās labākos pilsoņus. Un simboliskā, jo 1941. gada 14. jūnija notikumi saista kopā tūkstošiem cilvēku likteņu," ar šādiem vārdiem savu uzrunu konferences dalībniekiem Vējonis.
Valsts prezidents atzīmēja, ka padomju okupācijas režīma represijas turpinājās arī pēc tam, kad cilvēki, pārvarot grūtības, atgriezās Latvijā. "Lai gan dzimtā zeme jau bija zem kājām, katra diena bija kā jauna atgriešanās no Sibīrijas, jo represijas turpinājās – ar šķēršļiem profesijas un izglītības izvēlē, ar zīmogu pasē, kas raisīja līdzcilvēku neuzticību vai pat nicinājumu. Ar trūkumu un beztiesiskumu," teica Vējonis.
Valsts prezidents uzsvēra, ka cīņa par izdzīvošanu Sibīrijā, Latvijā turpinājās kā cīņa par dzīvošanu. "Neredzama, personiska, un ļoti sāpīga. Tā bija klusa varonība, kuru varam tikai apbrīnot, un no kuras mācīties – saglabāt uzticību Latvijai arī ikdienā, arī vienatnē, arī tad, kad visgrūtāk," atzina Vējonis.
Pieminot komunistiskā režīma upurus, Valsts prezidents svinīgā ceremonijā ceturtdien nolika ziedus un teicas uzrunu pie Brīvības pieminekļa. Pēcpusdienā devās uz Latvijas armijas karavīru piemiņas vietu Litenē, lai piedalītos atceres brīdī Litenes kapos un tiksies ar represētajiem pie atmiņu ugunskuriem.
