Par brīvību jāmaksā pilna cena, jo pusbrīvība nepastāv, sacīja aizsardzības ministrs, jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS), svētdien Litenē pieminot komunistiskā genocīda upurus.
Šogad aprit 74 gadi kopš traģiskajiem 1941.gada 14. jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. 1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsniekus. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.
Vējonis akcentēja, ka Litene Latvijas valsts vēsturē ir karavīru likteņa zīme, kur vīrus, kuri izcīnīja valsts neatkarību, nogalināja vai izsūtīja mirt svešumā.
"Karavīri, kuri bija zvērējuši atdot savas dzīvības par Latviju, mira par Latviju bez kaujas," sacīja ministrs, uzsverot, ka viņu varonība bija klusa un ciešanu pilna.
Valsts atgūšana pierādīja, ka par brīvību jāmaksā pilna cena, jo pusbrīvība nepastāv - tā ir migla, kur slēpjas meli un verdzība, pauda Vējonis.
Ministrs uzsvēra, ka toreiz karavīri ticēja, ka viņu vārdi tiks godināti brīvā valstī, un mūsu pienākums ir būt "Tēvzemes sardzē šeit un katru nākamo dzīves mirkli".
Visā Latvijā svētdien notiek atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
