Lai gan valsts demogrāfiskā situācija dabiski samazinājusi rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, jautājums par to, ka bērniem joprojām nav vietas ne pašvaldības dibinātā, ne privātā bērnudārzā, paliek aktuāls.
Kājiņa Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegto informāciju par pieaugošo pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības programmu licencēšanu skaidroja ar to, ka šobrīd tam ir īstais laiks - valsts politika pašlaik ir vērsta uz to, ka gan pašvaldības, gan valsts piešķir savu finansējumu. Arī vecākiem rodas izvēles iespējas.
LPPB priekšsēdētāja norādīja, ka viena no esošajām pašvaldību attīstības tendencēm ir sadarbība ar privāto sektoru, kā tas notiek citur pasaulē, kur pašvaldība finansē bērna uzturēšanos un neiegulda līdzekļus būvniecībā.
"Turklāt tas ir tikai normāli, ja pašvaldību un privātie bērnudārzi ir tirgus dalībnieki un vecākiem ir izvēles iespējas. Tajā mirklī, kad visiem būs pietiekams bērnudārzu vietu skaits, iestāsies reāla konkurence, kas tikai vairos kvalitāti nozarē," uzskata Kājiņa.
Par bērnudārzu vietu deficītu runā jau aptuveni desmit gadus. Vēl pirms sešiem gadiem rindā uz bērnudārziem bija ap 7000 bērnu, kuriem šīs vietas nodrošinātas nebija, skaidroja Kājiņa.
Viņa uzskata, ka, atrisinot bērnudārzu problēmas, var sekmēt arī demogrāfijas līmeņa kāpumu. "Pašlaik demogrāfiskā līkne rāda kaut nelielu, tomēr dzimstības pieaugumu. Tajā mirklī, kad ģimenes varēs paļauties, ka viņiem būs pieejama kvalitatīva pirmsskolas izglītība, kas bērniem nepieciešama, tad vecāki arvien drosmīgāk varēs atļauties domāt par otro un trešo bērnu ģimenē," sacīja Kājiņa.
Viņa uzskata, ka valstī būtu nepieciešama vienota metodoloģija par finansējuma aprēķināšanas kārtību gan pašvaldību, gan privātajos dārziņos. Kājiņa atgādināja, ka aicinājusi mazināt birokrātisko slogu, kas gūlies uz šo nozari.
Neskatoties uz to, ka aktuāls ir jautājums par bērnudārzu fizisko pieejamību un apliecināto vēlmi attīstīt un paplašināt privāto sektoru, tomēr jādomā arī par bērnudārzu kvalitātes kāpināšanu. Kājiņa norādīja, ka tam esot vairāki virzieni. Tie saturētu arī iekļaujošo izglītību, kas atvieglotu bērnu integrāciju vispārizglītojošās programmās. Tāpat būtu jādažādo pirmsskolu programmu apguves metodes, atbalstot autorprogrammu izstrādi, jo pašlaik dominē tikai paraugprogrammas.
Tāpat jāizsver valodu dažādības jautājums, kuru Kājiņa vērtē pozitīvi. "Mazākumtautību bērni var apmeklēt latviešu bērnudārzus - šāda prakse apliecina, ka bērni to labprāt dara, kā arī apgūst valodu," viņa atzina, turpinot, ka "arī svešvalodu iekļaušana programmās arī nav peļama - valodu dažādība ir tikai apsveicama."
Kā ziņots, IKVD šī gada laikā izsniedzis jau 11 pedagogu privātprakses sertifikātus, kas paredzēti pirmsskolas programmu īstenošanai. Šādi sertifikāti apliecina to īpašnieku tiesības piedāvāt izglītības iespējas noteiktā nozarē pirmsskolas vecuma bērniem. Izsniegto sertifikātu daudzums gandrīz sasniedzis pērnā gada apjomus - visa 2012.gada laikā IKVD izsniedzis 12 šāda veida sertifikātus.
