Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 1. decembrī, vienojās turpināt diskusijas par priekšlikumu politiski represētas personas statusu paredzēt arī Sibīrijā dzimušajiem politiski represēto bērniem.
Komisija otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) darba grupas ziņojumu par likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" regulējuma pilnveidošanu, ar kuriem būtu paredzēts politiski represētas personas statuss arī Sibīrijā dzimušiem bērniem.
Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš atgādināja, ka minēto jautājumu aktualizēja Valsts prezidents Egils Levits, tāpēc tika izveidota darba grupa ar mērķi sagatavot ziņojumu par iespējamo turpmāko rīcību. Viņš piebilda, ka būtībā izmaiņas attiektos uz ļoti nelielu cilvēku grupu.
Darba grupa secināja, ka politiski represētas personas statusa piešķiršana Sibīrijā dzimušiem izsūtīto bērniem nebūtu risināma ar likuma grozījumiem, kā tas savulaik tika risināts ar pretošanās kustības dalībniekiem.
Deputāts Andrejs Judins (JV) pauda viedokli, ka politiski represēto statusu nevajadzētu paplašināt. Viņš norādīja, ka darba grupa strādāja īpaši ar jautājumu par politiski represētā statusa piešķiršanu tām personām, kas dzimušas Sibīrijā laikā, kad viņu vecāki varēja atgriezties Latvijā. Judins pauda pārliecību, ka šī jautājuma risināšanā nebūtu jāveic grozījumi likumā.
Arī deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) sacīja, ka viņa pievienojas darba grupas secinājumam, proti, ka šis jautājums nebūtu jārisina ar likuma grozījumiem. Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvis Pēteris Simsons norādīja, ka Sibīrijas bērnu jautājums tomēr būtu risināms ar likuma grozījumiem, jo patlaban tas nav risināms ar spēkā esošo regulējumu.
Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps norādīja, ka diskusija par Sibīrijas bērniem parāda problēmas ar esošā likuma piemērošanu, tāpēc par šo jautājumu būtu nepieciešamas turpmākas diskusijas.
Kaimiņš secināja, ka bez likuma atvēršanas ir citi veidi, kā risināt šo jautājumu, piemēram, ar nevalstisko organizāciju iesaisti.
Simsons informēja, ka viņa pārstāvētā biedrība nākamā gada sākumā iesniegs komisijai savus apsvērumus par situācijas risinājumu. Savukārt Pleps šādu priekšlikumu vērtēja atzinīgi, jo biedrības priekšlikumi ļautu uz spēkā esošo likumu paskatīties savādāk un ļautu domāt par to, kā varētu uzlabot likuma piemērošanu.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Egils Levits šā gada 25. martā vērsās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai tā nodrošinātu individuālo taisnīgumu nelikumīgi represēto personu reabilitācijā, kā arī politiski represētas personas statusa un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanā.
"Demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, gan tiesību piemērotājiem ir pienākums nodrošināt ne tikai vispārējo taisnīgumu, bet arī individuālo taisnīgumu konkrētos gadījumos," vēstulē Saeimas komisijai rakstījis Valsts prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
