Vēl neizlemj par ieceri ieviest 'ministru noteikumus' un paredzēt Satversmē 'neatkarīgās' valsts pārvaldes jomas
Foto: F64

Ministru Kabineta komiteja (MKK) pirmdien nespēja vienoties par ieceri gatavot grozījumus Satversmē, piešķirot ministriem tiesības izdot savus noteikumus, un nostiprināt pamatlikumā "neatkarīgo iestāžu" statusu, nosakot valsts pārvaldes jomas, kuras nav Ministru kabineta padotībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

MKK otrdien izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par šo jautājumu, taču, pieciem ministriem balsojot "par", pieciem – "pret" un diviem atturoties, pie kopīga viedokļa nenonāca, līdz ar to diskusijas par šo jautājumu turpināsies.

Pašlaik saskaņā ar likumu visiem saistošus ārējos normatīvos aktus var izdot tikai tauta ar referenduma starpniecību, Saeima, Ministru kabinets un pašvaldības. Ministru, ministriju un citu valsts un pašvaldību iestāžu izdotie rīkojumi, instrukcijas un tamlīdzīgi dokumenti ir saistoši tikai šo iestāžu darbiniekiem, bet neattiecas uz pārējiem cilvēkiem. Turklāt tauta un Saeima ir šobrīd vienīgie subjekti, kam likumdošanas tiesības ir noteiktas Satversmē.

MKK atbalstītais valdības rīkojuma projekts paredz atbalstīt ministra noteikumu un autonomās kompetences iestāžu noteikumu ieviešanu Latvijas ārējo normatīvo aktu sistēmā. Iecerēts uzdot Valsts kancelejai sagatavot priekšlikumus ministra noteikumu izstrādāšanas un apstiprināšanas procedūrai, bet Tieslietu ministrijai būs jāizstrādā nepieciešamie grozījumi Satversmē, paredzot subjektu loku, kuriem ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.

Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā, ko pirmdien izskatīja MKK, norādīts, ka jau šobrīd ārējos normatīvos aktus faktiski izdod arī iestādes, kurām ar likumu ir noteikta no Ministru kabineta neatkarīga kompetence, jeb tā sauktās "autonomās iestādes" – Latvijas Banka (LB), Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Tomēr šo iestāžu status, atšķirībā no Valsts kontroles, Satversmē nav noteikts.

TM secina, ka saskaņā ar Satversmi un tiesību sistēmu kopumā autonomo iestāžu likumdošanas funkcijas nav leģitīmas, taču tās ir legālas, jo ir noteiktas ar likumu.

Tāpēc TM uzskata, ka Satversmē ir jāieraksta tās valsts pārvaldes jomas, nevis konkrētas iestādes, kuras neatrodas Ministru kabineta padotībā, kā arī jānosaka, kurās no šīm jomām iestādei ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.

Bez tam pēdējo gadu laikā aktuāls ir kļuvis jautājums par to, vai ministriem ir tiesības izdot noteikumus, norāda TM. Lai pildītu Latvijas starptautiskās saistības, it sevišķi pret Eiropas Savienību (ES), Ministru kabineta noteikumu formā ir jāpieņem liels skaits ārējo normatīvo aktu, kas ir saistīti ar tehniskām prasībām, sistematizētiem objektu sarakstiem, kodu sistēmām, noteiktiem starptautiskiem un nacionāliem standartiem, un nomenklatūru, kas ir saistīta ar statistiskās informācijas apstrādi un apkopošanu. Šādu noteikumu pieņemšana, izejot pilnu izsludināšanas, saskaņošanas un izskatīšanas procedūru visās stadijās, ievērojami noslogo Ministru kabineta un katra ministra darbu, norāda TM.

Analizējot Satversmi un citus likumus, TM secina, ka nevienā no tiem nav norādes uz ministru tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus, tieši pretēji, savulaik šāda norma no likumiem izslēgta un ministriem liegts izdot savus noteikumus. Toties lielā daļā Eiropas valstu ir tāds ārējā normatīvā akta veids, ko var izdot ministrs, secinājusi ministrija.

Izvērtējot ministra noteikumu lietderību, TM secinājusi, ka pastāv vairāki nopietni apsvērumi, kamdēļ būtu vēlams ministra noteikumus Latvijā ieviest. Vienlaikus jau šobrīd ir identificēti vairāki nopietni riski, piemēram, ministriju spēja sagatavot kvalitatīvus normatīvos aktus, iespējamā kolīzija starp dažādu ministru izdotiem noteikumiem, kompetenču strīdi starp ministrijām un tamlīdzīgi.

Tāpēc TM uzskata, ka gadījumā, ja Ministru kabinets lemj ieviest ministru noteikumus, nepieciešama konstitucionālo tiesību ekspertu diskusija par jauna ārējā normatīvā akta ieviešanas Latvijas tiesību sistēmā tiesisko pieļaujamību un faktisko lietderību.

TM norāda, ka jau pašlaik, sniedzot atzinumus par ministriju sagatavotiem normatīvajiem aktiem, konstatēts, ka ministrijās trūkst zināšanu ne tikai par juridiskās tehnikas prasībām, bet arī par normatīvo aktu saturu. "Tas varētu liecināt, ka ministrijas nav gatavas sagatavot kvalitatīvus ministra noteikumus, jo gandrīz par katru izsludināto projektu Tieslietu ministrijai ir jāizsaka iebildumi," teikts TM ziņojumā.

Tāpēc ministru noteikumu projektam būtu jāiziet noteikta saskaņošanas procedūra, bet tas savukārt rada bažas, ka ministru noteikumu izdošana būs tikpat ilga un prasīs tikpat daudz darba no ministrijām un valdības, līdz ar to šāda jauna normatīvā akta ieviešana nedos cerēto efektu. Kā norāda TM, šo risku nav iespējams apiet.

Tāpat TM norāda, ka ministrijām var veidoties strīdi par to, kuras ministrijas kompetence ir izdot ministra noteikumus, tāpēc jāparedz noteiktas procedūras, kādā šādus kompetenču strīdus risināt.

TM arī pauž bažas, ka, ieviešot ministru noteikumus, tiesību sistēma ar laiku var kļūt fragmentāra, jo katra nozare var lietot jēdzienus savā īpašā izpratnē un veidot savu īpašo juridisko tehniku. Tāpēc būtu jānosaka, ka ministra noteikumu projekts pirms apstiprināšanas obligāti ir saskaņojams ar Tieslietu ministriju, kam būtu veto tiesības. Tāpat veto tiesības būt nepieciešamas Finanšu ministrijai budžeta jautājumos, bet šāda divu ministriju privilēģija būtu pretrunā ar visu ministru vienlīdzības principu, skaidro TM.

Ministrija arī uzskata, ka var rasties tiesību normu piemērošanas problēmas, piemēram, grūti atrisināmas tiesību normu kolīzijas dažādu ministru izdotu noteikumu normu starpā vai dažādu ministru izdotu tiesību normu saturiskā dublēšanās. Tāpēc ir jāparedz principi un procedūras, saskaņā ar kurām tiek risinātas ministru noteikumu tiesību normu piemērošanas problēmas.

TM uzsver, ka ministra noteikumu ieviešanai būtu nepieciešams ne tikai Satversmē un citos likumos tieši noteikt ministra tiesības izdot noteikumus un paredzēt procedūru, kādā tos izdod, bet ministra noteikumiem ir nepieciešams arī speciālais deleģējums katrā konkrētajā likumā, līdzīgi kā tas pašlaik ir MK noteikumiem.

Jau vēstīts, ka Saeima pagājušajā nedēļā nodeva komisijām PLL frakcijas sagatavoto likumprojektu, kurā rosināts noteikt, ka ministrs savas kompetences robežās var izdot normatīvos aktus - ministra noteikumus. Savukārt TM informatīvo ziņojumu izstrādājusi pēc jau iepriekš valdības dotā uzdevuma.

Par PLL rosināto grozījumu Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā nodošanu komisijām nobalsoja 60 deputāti no PLL, "Saskaņas centra" (SC), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijām, kā arī VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Pret bija 37 deputāti no "Vienotības" un VL-TB/LNNK.

Pēc šī balsojuma bez diskusijām komisijām nodoti arī ar šo priekšlikumu saistītie grozījumi citos likumos – Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un likumā par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un MK pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form