Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien vēl neizšķīrās par to, vai maksas televīzijas izplatīšanu no 2014.gada uzticēt vienam vai vairākiem konkursā izvēlētiem komersantiem. Lai arī komisija vienbalsīgi nolēma konceptuāli atbalstīt Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un virzīt tos izskatīšanai Saeimas sēdē, konkrētu lēmumu par vēlamāko maksas televīzijas izplatīšanas modeli nepieņēma.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) atzina, ka pašlaik par ciparu televīzijas nodrošināšanu ir daudz neskaidrību, tāpēc komisija nevar gūt simtprocentīgu pārliecību par atbalstu kādam no modeļiem – apraides uzticēšanu vienam vai vairākiem komersantiem. Tomēr esot skaidrs, ka vairāk nekā viena uzņēmuma piedalīšanās šī pakalpojuma nodrošināšanā varētu būt izdevīgāka iedzīvotājiem, tai pat laikā komisiju samulsināja Latvijas Valsts Radio un televīzija centra (LVRTC) aplēses, ka vairāku komersantu iesaistīšana apraidē padarīs to dārgāku.
Vairākums – pieci no deviņiem komisijas deputātiem - sliecās atbalstīt modeli, kas paredz konkursa kārtībā izvēlēties vairākus uzņēmumus virszemes televīzijas apraides nodrošināšanai. Par labu šim piedāvājumam deputāti minēja to, ka konkurences apstākļos pakalpojums kļūtu lētāks, turklāt patērētājam būtu izvēles iespēja.
Taču pagaidām nolemts, ka deputāti konkrētu modeli izvēlēsies, likumprojektu skatot otrajā lasījumā.
Pašlaik virszemes televīzijas apraides pakalpojumu nodrošina daļēji valstij piederošais uzņēmums ”Lattelecom”. Šī uzņēmuma vadība pauž bažas, ka līdz 2014.gadam, kad beigsies ar ”Lattelecom” noslēgtais līgums, laika palicis visai maz, un Saeimas deputāti jautājumu par virszemes TV apraidi sākuši strādāt vien pašlaik.
”Lattelecom" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis žurnālistiem pauda, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko noteiks virszemes TV apraides kārtību, pašlaik ir Saeimas komisiju darba kārtībā vēl pirms pirmā lasījuma. Taču pēc likuma izmaiņu apstiprināšanas jebkurā gadījumā Satiksmes ministrijai jāpagūst izstrādāt konkursa nolikumu par virszemes TV apraidi pēc 2014. gada, pretendentiem jāsagatavo piedāvājums, kurš būs jāizvērtē komisijai, un valdībai jāpieņem gala lēmums. Pēc tam Latvijas Valsts Radio un televīzija centram (LVRTC) jāpielāgo apraides infrastruktūra, un uzņēmumiem, kas būs uzvarējuši konkursā, jāsagatavojas apraides nodrošināšanai no 2014.gada.
”Laika ne pavisam nav pietiekoši,” teica Meisītis.
No 2014. gada, pēc ”Lattelecom” domām, virszemes maksas televīzijas apraidi, tāpat kā līdz šim, būtu jāturpina nodrošināt vienam uzņēmumam, lai arī kurš konkursa rezultātā tas būtu.
Meisītis arī pauda pārliecību, ka neesot pamata sūdzēties par pašreizējo ”Lattelecom” piedāvājumu, jo tirgus dati liecina, ka virszemes televīzijas maksas paketes cena ir starp lētākajām. ”Ja mums būtu kaut kāds monopols, diez vai mums būtu motivācija turēt zemāko cenu,” viņš norādīja.
Pašreizējais izcenojums virszemes apraidē ir skaidrojams ar citu televīzijas formātu - kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas, interneta televīzijas - operatoru konkurences spiedienu. Turklāt konkurenci tirgū apliecinot arī tas, ka maksas TV pakalpojumi pēdējo gadu laikā, arī inflācijas apstākļos, kļuvuši par 14% lētāki.
”Mēs neesam pret konkurenci, mēs neesam pret konkursu. Ja mēs izrādītos sliktāki un ja kāds to var izdarīt [piedāvāt virszemes televīzijas pakalpojumu] labāk, izvēlieties citu, kas to darīs no 2014. gada,” viņš uzsvēra, un piebilda – uz ātru roku sacepts modelis draudot beigties ar vēl vienu stāstu, kas līdzinātos fotoradaru un vilcienu iepirkuma sāgām.
Taču viņš skaidroja, ka konkurence maksas virszemes televīzijas laukā neesot pieņemama, jo ciparu apraides resurss ir limitēts un normāli to var apsaimniekot tikai viens pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā iespējamo piedāvājamo kanālu skaitu.
”Esmu personīgi izpētījis Eiropas praksi un neesmu atradis nevienu piemēru, kur kaut kas līdzīgs vispār būtu pat mēģināts,” teica Meisītis, piebilstot – divu vai vairāku komersantu darbošanās šajā laukā būtu iespējama vien tad, ja tie saņemtu savā pārziņā katrs citu frekvenču daļu.
Savukārt jautājums par Latvijas sabiedriskās televīzijas, komerckanālu un arī reģionālo televīziju programmas bezmaksas apraidi esot nodalīts, jo saskaņā ar plānotajiem likuma grozījumiem ar to nodarbosies LVRTC un komersantiem ar to no 2014. gada ”nebūs nekāda sakara”, piebilda "Lattelecom" pārstāvis.
Saeimas komisijas sēdē deputāti interesējās arī par to, vai tad, ja no 2014.gada virszemes televīzijas apraidi nodrošinātu cits vai vairāki uzņēmumi, iedzīvotājiem būtu jāmaina dekoderi. Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls sacīja, ka pietiktu vien nomainīt dekoderā konkrēta uzņēmuma piedāvāto kartiņu, taču tas būtu jāparedz konkursa par virszemes televīzijas apraidi nolikumā.
Komisija uzdeva Satiksmes ministrijai sagatavot izvērstāku informāciju par modeli, ja virszemes televīziju piedāvātu vairāki komersanti. Ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis teica, ka SM to varētu sagatavos divu nedēļu laikā.
Saskaņā ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts, ka LVRTC pilnībā nodrošinās galalietotājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu - zemes ciparu televīzijas vienā tīklā tāpat kā tagad būs iekļautas gan sabiedriskās, gan nacionālo komerciālo televīziju programmas, kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu iekļaujamas arī reģionālās raidorganizācijas, kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. LVRTC būs jānodrošina lietotājiem iespēja pieteikt signāla uztveršanas problēmas un jānovērš traucējumi.
Likumprojekts paredz, ka maksas televīzijas programmu uztveršana jānodrošina tā, lai klienti var turpināt izmantot esošās uztveršanas iekārtas, tādējādi skatītājiem būs nodrošināta pakalpojuma nepārtrauktība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
