Foto: LETA
Lai stiprinātu Latvijas sabiedriskos medijus, valsts finansējumu tiem varētu palielināt līdz pat 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā liecina Kultūras ministrijas izstrādātās "Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam", 2018. gadā sabiedriskajiem medijiem varētu atvēlēt 1,2% no IKP, bet 2020. gadā atbalsts varētu tikt palielināts uz 1,5% no IKP.

Šis finansējuma apjoms attiecas uz gadījumu, ja nenotiek sabiedrisko mediju iziešana no komerciālās reklāmas tirgus.

Politikas plānošanas dokumentā norādīts, ka pērn sabiedrisko mediju finansējums bija 0,087% no IKP. Šāds rādītājs dokumentā atstāts arī 2016. gadā.

KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis iepriekš norādījis, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir nepieciešama, un tā varētu notikt jau 2016. gadā. Viņš gan atzinis, ka nav vienprātības par to, kādā veidā to darīt un kā kompensēt zaudējumu sabiedriskām raidorganizācijām. Risinājumu vajadzētu atrast Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupa par sabiedrības interesēm atbilstošu redzējumu par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus 8. jūnijā rīkoja paneļdiskusiju saistībā ar starpziņojumu par situāciju mediju tirgū.

Kā ziņots, darba grupa pēc deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) iniciatīvas tika izveidota šā gada aprīlī, un tās mērķis ir, iesaistot visas ieinteresētās puses, savstarpēju diskusiju rezultātā identificēt un piedāvāt sabiedrības interesēm atbilstošu redzējumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju caurskatāmību un celtu to objektivitāti.

Darba grupas dalībnieki un nozares pārstāvji pauduši viedokli par pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm gadījumā, ja sabiedriskie mediji aizietu no reklāmas tirgus. NEPLP tika pārmesta nepilnvērtīga iesaistīšanās šajā jautājumā. Savukārt NEPLP loceklis Dainis Mjartāns uzskata, ka institūcijas iesaiste ir pietiekama.

KM izsludinājusi Mediju politikas pamatnostādņu publisko apspriešanu, kurā sabiedrībai iespējams ieteikt to, kā uzlabot šo politikas plānošanas dokumentu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!