Biedrība "Zemnieku saeima" aicinājusi Zemkopības ministriju (ZM) piešķirt finansējumu tiem kvalitatīvi sagatavotajiem lauksaimniecības modernizācijas projektiem, kuriem patlaban pietrūkst līdzekļu, naudu piešķirot vai nu no nākamajām kārtām paredzētā finansējuma, vai pārdalot līdzekļus starp reģionālajām pārvaldēm, proti, novirzīt 2,8 miljonus latu lielo pārpalikumu no Austrum- un Dienvidlatgales uz septiņām Kurzemes un Vidzemes pārvaldēm, kurām kopumā iztrūkst pieci miljoni latu.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta provizoriskajiem datiem, 2007. - 2013. gada pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" trešajā kārtā, kas noslēdzās 9. jūlijā, līdzekļu trūkums Dienvidkurzemes, Lielrīgas, Viduslatvijas, Zemgales, Ziemeļaustrumu, Ziemeļkurzemes, Ziemeļvidzemes reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs ir pieci miljoni latu, savukārt Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs līdzekļu pārpalikums sasniedzis 2,8 miljonus latu.

Projektu starpā, kam patlaban iztrūkst publiskā finansējuma, ir gan būvniecības, gan tehnikas iegādes projekti. Turklāt, daļa no projektiem ir tādi, kas iesniegti un līdzekļu trūkuma dēļ noraidīti jau pasākuma 2. kārtā janvārī. "Zemnieku saeima" aicina iztrūkstošo līdzekļu apjomu visu atbilstošā kvalitātē sagatavoto projektu finansēšanai piešķirt no nākamās kārtās paredzētā finansējuma, segt no pasākuma virssaistību līdzekļiem vai paredzēt neizmantoto līdzekļu pārdali starp reģionālajām pārvaldēm.

Pēc biedrības priekšsēdētāja Jura Lazdiņa domām, esošā fondu sadales politika mākslīgi bremzē attīstītāko lauksaimniecības reģionu attīstību un modernizāciju, kas, pēc Lazdiņa domām, neesot pareizi no konkurētspējas veicināšanas viedokļa lauksaimniecībā. "Šo naudu ir jāizmanto tagad, to nav jēgas taupīt nākotnei - pie tādas inflācijas līdzekļi šobrīd strauji zaudē vērtību," uzskata Lazdiņš.

Savukārt "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādījusi, ka "tagad vajadzētu atbalstīt vismaz visus būvniecības projektus, jo to sagatavošana un realizācija prasa nopietnus ieguldījumus. Tas dotu stimulu arī daudzām citām, piemēram, būvniecības nozarei. Ja būvniecībā strādājošajiem tagad atkal nebūs algu, sāksies vēl viens emigrācijas vilnis uz Īriju. Gribu uzsvērt, ka uz vispārējā pesimisma fona arī lauksaimnieku darba sparu un optimismu itin viegli var pārvērst pesimismā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!