Veldre atzīmēja, ka LVSADA iepriekšējās priekšsēdētājas Rutas Vīksnas laikā arodbiedrība pati akceptēja programmu, kā tiek izstrādāts darba samaksas pieaugums. Viens no programmas punktiem bija, ka arodbiedrība mediķu atalgojumu pieaugumu pieprasa atbilstoši budžeta iespējām. Tāpēc šobrīd arodbiedrības darbība izskatās tīri populistiska, sacīja Veldre.
Viņš piebilda, ka Vīksna patlaban pilda arodbiedrības priekšsēdētaja vietnieces amatu.
Veldre atzina, ka mediķu algu indeksācija ir būtiska, tomēr viņš iesaka arī paanalizēt, kāds atalgojums pašlaik ir citās nodarbinātības sfērās.
Pēc ministra teiktā, arodbiedrību līderiem vajadzētu runāt ar pašvaldībām, kuru pakļautībā ir vairums medicīnu iestāžu, lai risinātu algu jautājumus.
Veldre sacīja, ka ir nelokāms savos uzskatos.
Veselības ministrs uzskata, ka drīzāk vajadzētu veikt slimnieku aptauju par saņemtā medicīniskā pakalpojuma kvalitāti.
Par esošajām problēmām medicīnas jomā Veldre ir runājis gan ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, gan ar valdības pārstāvjiem, tomēr budžets ir tik liels, cik tas ir, un palielināt to nevar, atzina ministrs.
Veldre uzsvēra, ka LVSADA ir tikai viena no mediķu biedrībām, kas atbalsta streiku. Piemēram, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Māsu arodbiedrība streiku neatbalsta, minēja Veldre.
Veselības ministrs uzskata, ka algas medicīnas aprūpes jomā šobrīd nav sliktas. Viņš uzvēra, ka turpmākajos gados tās ir plānots palielināt.
Jau ziņots, ka LVSADA 16.oktobrī ārkārtas sēdē lems par iespēju sūdzēt valdību tiesā, ja tā nepildīs solījumus palielināt medicīnas aprūpes darbiniekiem algas. Tāpat LVSADA turpinās gatavoties streikam, informēja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.
Par šiem lēmumiem šodien ārkārtas padomes sēdē vienprātīgi nobalsoja 100 LVSADA locekļi, kuri pārstāv visus Latvijas reģionus.
Keris informēja, ka 16.oktobrī notiks nākamā LVSADA ārkārtas sēde, kuras laikā biedrības locekļi balsos par vai pret streiku. Līdz oktobra pirmajai nedēļai notiks aptauja, kurā piedalīsies medicīnas darbinieku organizācijas. Aptaujas laikā tiks jautāts, vai sākt streiku, kad un kādā veidā to organizēt, cik medicīnas pārstāvji piedalīsies streikā, sacīja Keris.
Kā ziņots, vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 2008.gadā būs 654 lati, vidējam medicīniskajam personālam - 392 lati, bet jaunākajam medicīniskajam personālam - 262 lati pirms nodokļu nomaksas, iepriekš informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas departamentā.
Ārstiem darba alga pieaugs par 80 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - par 48 latiem, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām algas pieaugums būs par 32 latiem.
Šāds pieaugums pilnībā atbilst valdībā apstiprinātajā programmā "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām, informēja VM.
Patlaban vidējā darba samaksa ārstiem ir 574 lati, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 lati, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 lati.
No šā gada 1.janvāra ārstiem algu pieaugums bija 134 lati jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu, ārstniecības un pacientu aprūpes personām pieaugums šā gada sākumā bija 80 lati jeb 30,4%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām algas pieaugums bija 54 lati jeb 30,4%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
