Likuma norma, kas novados, kuros iedzīvotāju skaits ir virs 5000 un lielajās pilsētās liedz kandidēt ārpus politisko partiju vai to apvienību sarakstiem esošiem kandidātiem, atbilst Satversmes 91.panta un 101.panta pirmajam teikumam, ceturtdien atzina Satversmes tiesa.
Tādējādi vēlētāju apvienības aizvien nevarēs startēt pašvaldības vēlēšanās lielajās republikas pilsētās un novados.
Konstitucionālo sūdzību par vēlētāju apvienību dalību pašvaldību vēlēšanās Satversmes tiesā vēl pērn iesniedza “Jūrmalas aizsardzības biedrības” pārstāvji Rihards Pētersons, Jana Simanovska, Uldis Kronblūms un Kārlis Vilciņš . Tās pārstāvjiem pēdējās Latvijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās tika atteikts reģistrēt vēlētāju apvienības sarakstu “Jūrmalnieki”. Sūdzībā apstrīdēta norma, kas paredz, ka lielajās pašvaldībās vēlēšanās drīkst piedalīties tikai politiskās partijas un to apvienības, taču ne vēlētāju apvienības.
Satversmes tiesa lietu par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta 1.daļas neatbilstību Satversmes 91. un 101.pantam ierosināja 2014.gada 10.janvārī. Satversmē noteikta cilvēku vienlīdzība un tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbā.
Izskatot lietu, pieteikuma iesniedzēji precizēja, ka nepieciešams vērtēt tikai Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 101.panta pirmajam teikumam.
Satversmes 91.panta pirmais teikums nosaka, ka „visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”, bet Satversmes 101.panta pirmais teikums paredz: „Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmā daļa paredz, ka pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5 000, un pilsētās var iesniegt reģistrēta politiskā partija, reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.
Pieteikuma iesniedzēji normu bija apstrīdējuši tiktāl, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un pilsētās.
Lietas izskatīšanas laikā tās dalībnieki nav apšaubījuši, ka dalība un kārtība pašvaldību vēlēšanās ir noteikta likumā, un būtībā neatbilstība izpaužas tajā, ka mazajos novados vēlētāju apvienības var kandidēt pašvaldību vēlēšanās, bet Jūrmalā tas nav atļauts. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka kādai citai grupai ir lielākas tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Pieteikuma iesniedzēji citstarp pauduši uzskatu, ka apstrīdētā norma paredz nevienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz Satversmes 101.pantā noteikto tiesību īstenošanu. Pieteikuma iesniedzēju un citu personu vienojošā pazīme esot vēlme piedalīties pašvaldības darbā, kandidējot pašvaldību vēlēšanās pašvaldībā, kurā dzīvo. Iesniedzēji norādījuši, ka pret personām tiekot pieļauta atšķirīga attieksme atkarībā no pašvaldības, bet tam neesot objektīva un saprātīga pamata, kā arī tā neesot samērīga.
Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir pienākums ne tikai garantēt ikvienam pilsonim formālas tiesības piedalīties, bet arī radīt priekšnoteikumus pilsoņa spējai piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.
Garantējot Satversmes 101.panta pirmajā teikumā nostiprināto tiesību īstenošanu, likumsdevējam ir plaša rīcības brīvība regulēt pašvaldību ievēlēšanas kārtību. Taču tam nav pienākuma noteikt tādu vēlēšanu tiesisko regulējumu, kas ikvienam pilsonim ļautu pašam izvēlēties savu vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību ārpus likumā jau paredzētās, norādīja Satversmes tiesa.
Tiesa secinājusi, ka no Satversmes 101.panta pirmā teikuma izriet valsts pienākums ar likumu noteikt tiesību tikt ievēlētam īstenošanas kārtību, kas atbilst Satversmei. Taču likumdevēja rīcība, nosakot pilsoņa tiesību tikt ievēlētam īstenošanas kārtību, pati par sevi neierobežo personai Satversmes 101.pantā noteiktās pamattiesības. Taču, ja likumdevēja noteiktā kārtība neatbilst kādai no Satversmes normām vai principiem, tā ir uzskatāma par neatbilstošu arī Satversmes 101.pantam, secināja tiesa.
Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka šajā lietā izšķiroša nozīme ir vienlīdzības principa ievērošanai no likumdevēja puses. [16]
Vērtējot apstrīdētās norma atbilstību Satversmes 91.pantam, Satversmes tiesa izvērtē, vai un kuras personas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tāpat tiek vērtēts, vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām un vai šādai attieksmei ir leģitīms mērķis un ievērots samērīguma princips.
Attiecībā uz atšķirīgo attieksmi Satversmes tiesa secināja, ka lietā var salīdzināt divas personu grupas - pilsoņus, kuri vēlas kandidēt republikas pilsētā vai lielajā novadā, un pilsoņus, kuri vēlas kandidēt mazajā novadā. Abas grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, tomēr attieksme pret šīm grupām ir atšķirīga, secināja tiesa.
Satversmes tiesa vērtēja, vai atšķirības pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā pašas par sevi atbilst vienlīdzības principam.
Savukārt saistībā ar atšķirīgo attieksmi Satversmes tiesa secināja, ka atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis ir demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība. Proti, apstrīdētā norma stiprina politisko partiju sistēmu un vienlaikus nodrošina pašvaldības domes kā pārstāvības orgāna izveidi arī mazajos novados.Tādējādi tiesa secināja, ka personām noteiktās tiesības mazajos novados kandidēt arī no vēlētāju apvienību sarakstiem ir atzīstamas par izņēmumu no vispārējās kārtības.
Tāpat tiesa atzina, ka likumdevēja noteiktā atšķirīgā attieksme ir piemērota tās leģitīmā mērķa sasniegšanai. Norma mudina personas, kuras vēlas izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, iesaistīties politisko partiju darbībā. Turklāt tiesiskais regulējums nodrošina pašvaldības domes kā pārstāvības orgāna izveidi arī mazajos novados.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka patlaban nav citu līdzekļu, kas leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē, kā apstrīdētajā normā ietvertais regulējums. Piešķirot ikvienam pilsonim tiesības kandidēt jebkuras pašvaldības domes vēlēšanās no vēlētāju apvienības saraksta, iespējams, varētu nodrošināt plašāku iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē, skaidroja tiesa. Taču, pastāvot izteiktām atšķirībām politisko partiju un vēlētāju apvienību darbības tiesiskajā regulējumā, šāds līdzeklis neveicinātu politisko partiju sistēmas stiprināšanu visas valsts mērogā tādā pašā kvalitātē.
Satversmes tiesa atzina, ka likumdevēja darbība ir bijusi samērīga jeb atbilstoša. Noteiktā atšķirīgā attieksme nevienam pilsonim neliedz tiesības likumā noteiktajā kārtībā īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības. Turklāt sabiedrības ieguvums ir organizēts un labāk saprotams politiskais process. Tiesa skaidrojusi, ka politiskajām partijām un to apvienībām noteiktais tiesiskais regulējums veicina politisko partiju darbības atklātību. Satversmes tiesa arī norādīja, ka likumdevējam jebkurā brīdī ir tiesības lemt par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, lai piešķirtu ikvienam pilsonim plašākas pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas iespējas.
Līdz ar to tiesa secināja, ka ar atšķirīgu attieksmi pilsoņu pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā, ir ievērots samērīguma princips un nav pārkāpts vienlīdzības princips.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 101.panta pirmajam teikumam. Tiesas spriedums ir galīgs, nepārsūdzams un stājies spēkā.
Viens no pieteikuma iesniedzējiem, biedrības biedrs un Jūrmalas iedzīvotājs Uldis Kronblūms pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem pauda sarūgtinājumu par to, taču vienlaikus norādīja, ka tiesas lēmums jārespektē. “Satversmes tiesai tas nebija viegls lēmums, jo arī pašā tiesas sēdē mēs redzējām izpratni no tāda tīri praktiskā viedokļa, ka šī saucamā politisko partiju stiprināšana divdesmit gadu garumā nav neko nesusi,” savu vērtējumu pauda Kronblūms.
Viņš norādīja, ka iepriekš tiesas sēdē atbildētājs no Saeimas puses nav varējis paskaidrot būtisko atšķirību starp, piemēram, Roju un kādu citu pilsētu. “Mūsu arguments ir, ka vēlētāju apvienības mērķi pašvaldībās ir komunāli un saimnieciski. Proti, tie nav saistīti ar nekādu ideoloģiju vai valsts stiprināšanu. Es redzu sakarības, ka politisko partiju loks nevēlas veselīgu konkurenci, savā viedoklī dalījās biedrības biedrs.
Viņš līdztekus norādīja, ka biedrība būtu spējīga Jūrmalā izveidot ļoti labu sarakstu stratam pašvaldības vēlēšanās “Runa nav pat par mums pašiem iesniedzējiem. Ir cilvēki, kas vēlas, kas ir uzrunāti un būtu ar mieru strādāt un darboties, taču viņi nevēlas stāties vai saistīties ar kādu partiju,” stāstīja Kronblūms. Tāpat viņš nepiekrita tiesas secinājumu daļā minētajam, ka tiktu grauta partiju sistēma. “Konkurence neļautu likt partijām apšaubāmus kandidātus. Tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc es atteicos kandidēt pašvaldību vēlēšanās,” savu nostāju pauda biedrības biedrs.
Kā iepriekš ziņojis portāls “pietiek.com” Satversmes tiesas tiesnešu viedokļi šajā lietā bijuši dažādi. Tomēr oficiāli zināms, kādi bijuši tiesnešu viedokļi, un vai tie atšķīrušies, būs zināms pēc diviem mēnešiem - aprīļa sākumā.
Lietu skatīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, kā arī Satversmes tiesas tiesneši Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis, Kristīne Krūma un Sanita Osipova, un Kaspars Balodis.
