Saeima ceturtdien nodeva komisijām Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvju iesniegtos grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz atjaunot šo reģistru arī Saeimas vēlēšanās, līdz ar to arī par Latvijas parlamentu, līdzīgi kā par Eiropas Parlamentu un pašvaldību deputātiem, vēlētājiem būtu jābalso atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.
Par grozījumu nodošanu komisijām balsoja 50 koalīcijas deputāti, pret bija 13 deputāti – visi klātesošie Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji un Andrejs Klementjevs (SC), bet atturējās 24 "Saskaņas centra" deputāti.
Viens no likumprojekta iesniedzējiem Valdis Liepiņš (ZRP) debatēs skaidroja, ka ar pašreizējo praksi, pieļaujot Saeimas vēlēšanās "vēlētāju migrāciju uz citu vēlēšanu apgabalu", tiek pārkāpts Satversmes pants, kas nosaka, ka ievēlamais deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā ir proporcionāls tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
"Ar reģistra ieviešanu nevarēs vairs pārvietot kāda kandidāta atbalstītājus no citiem vēlēšanu apgabaliem uz apgabalu, kurā viņš kandidē, lai saliktu viņam plusus un svītrotu sava saraksta kolēģus, un tā censties panākt šī kandidāta nokļūšanu Saeimā," uzsvēra Liepiņš.
Savukārt Valērijs Agešins (SC), kurš paziņoja, ka esot par grozījumiem "atturīgs", pauda viedokli, ka "atsevišķi likumprojekta autori vienkārši neuzticas vēlētājiem, jo uzskata, ka viņus kāds nemitīgi pārvieto visu laiku – no viena apgabala uz otru, pie tam ar autobusiem".
SC pārstāvis pauda uzskatu, ka priekšlikums ierobežo cilvēka tiesības izvēlēties ērtāko veidu, kā un kur viņam vēlēt un balsot. "Mums jāpadomā par tiem studentiem, kuri dzīvo un ir deklarēti vienā vēlēšanu apgabalā, bet mācās un kādu laiku dzīvo citā vēlēšanu apgabalā, par tiem cilvēkiem, kuri deklarēti vienā pilsētā, bet strādā citā pilsētā," sacīja Agešins.
Iepriekš vēstīts, ka koalīcijas padome lēma: viens no priekšnoteikumiem, kas veicinātu Vēlēšanu likuma grozījumu īstenošanu, būtu saistāms ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu.
Vēlētāju reģistrs ir vienota vēlētāju uzskaites sistēma, kurā tiek iekļautas ziņas par pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Pašlaik Latvijā parlamenta vēlēšanās balsstiesīgie var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, un apliecinājums tam, ka vēlētājs jau ir nobalsojis, ir vēlēšanu komisijas pārstāvja iespiests zīmogs pasē. Savukārt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās vēlētāji saskaņā ar Vēlētāju reģistra datiem pirms vēlēšanām tiek reģistrēti konkrētā vēlēšanu iecirknī pēc deklarētās dzīvesvietas, un noteiktu laika sprīdi pirms vēlēšanām viņiem ir tiesības balsošanas vietu mainīt.
Pirmo reizi Latvijā vēlētāju reģistrs tika lietots 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņiem garantētās tiesības par parlamentu balsot tajā ES valstī, kurā viņi vēlēšanu dienā atrodas. Savukārt pašvaldību vēlēšanās vēlētāju reģistrs Latvijā pirmo reizi tika izmantots 2005.gadā, un galvenais tā ieviešanas iemesls bija saistīts ar atteikšanos no atzīmes pasē par reģistrēto dzīvesvietu – tā kā šādas atzīmes vairs nebija, tikai pēc pases vien nebija iespējams konstatēt, vai vēlētājs patiešām ir tiesīgs vēlēt attiecīgo pašvaldību.
Sākotnēji bija paredzēts Vēlētāju reģistru izmantot arī parlamenta vēlēšanās, taču realitātē tas notika tikai vienu reizi - 8.Saeima bija vienīgā, par kuru vēlētāji varēja balsot tikai savā deklarētajā dzīves vietā. Jau 9. Saeimas vēlēšanās politiķi nolēma atgriezties pie vecās vēlēšanu kārtības, ar spiedogiem pasē. Galvenais arguments bija atvieglot vēlētājiem dzīvi un uzskats, ka, liekot cilvēkiem balsot tikai savā vēlēšanu apgabalā, samazināsies vēlētāju līdzdalība.
Pēc tam vairākkārt dažādi politiskie spēki, piemēram, partija "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā Savienība" rosināja atjaunot Vēlētāju reģistra darbību arī Saeimas vēlēšanās, taču gala lēmums tā arī netika pieņemts.