Bērziņš arī pieļāva, ka mēģinājumi atcelt no amata pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu ir saistīti ar izmeklēšanu par "Kālija parka" privatizāciju. "Dažam labam šis tas sāk piedegt saistībā ar "Kālija parku"," sacīja Bērziņš.
Jau ziņots, ka Šteinerte neatbilst prasībām, kādas prokuratūras likumā noteiktas ģenerālprokurora amata kandidātam.
"Latvijas Ceļa" priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, kurš nosauca Šteinerti kā iespējamo kandidāti ģenerālprokurora amatam, jau iepriekš pieļāva, ka prokuratūras likumu varētu mainīt, nosakot, ka kandidātam pietiek ar piecu gadu darba stāžu apgabaltiesā. Pašlaik likums noteic, ka ģenerālprokurora amata kandidātam jābūt piecus gadus nostrādājušam vai nu prokuratūrā, vai Augstākajā tiesā.
Panteļējevs piektdien BNS sacīja, ka, viņaprāt, prokuratūras likumu šādi varētu mainīt arī tad, ja Skrastiņš paliks savā amatā. Deputāts norādīja, ka apgabaltiesā tiek izskatīti visi smagie noziegumi un darba stāžs šajā tiesu instancē varētu būt pietiekams pamats apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā.
Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvija ir pietiekami bagāta valsts, lai varētu atrast kandidātu ģenerālprokurora amatam. Viņaprāt, nevar uzskatīt, "ka uz šīs planētas ir tikai viens cilvēks - Jānis Skrastiņš, kurš spēj veikt ģenerālprokurora pienākumums".
Pēc Panteļējeva domām, ir ļoti bīstami apgalvot, ka "Kālija parka" privatizācijas izmeklēšana ir atkarīga tikai no ģenerālprokurora. Viņš uzsvēra, ka ģenerālprokurora nomaiņa neaptur prokuratūras darbu un šīs lietas izmeklēšana jebkurā gadījumā turpināsies.