Rīgas dome nākamgad plāno galvaspilsētā izveidot jaunas velojoslas, un RD Satiksmes departaments piedāvā šo variantu kā iespējamāko.
Pašvaldības sturktūrvienība vērsīsies Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), lai Ceļu satiksmes noteikumos iekļautu arī velojoslas, par ko normatīvajos aktos pašlaik nav runāts, portāls "Delfi" noskaidroja Satiksmes departamentā.
Velojoslu tīkls Rīgā - aptuveni divu gadu laikā
Viens no velojoslu tīkla idejas pētniekiem Satiksmes departamenta uzdevumā ir Laikmetīgās arhitektūras informācijas centrs. Tā vadītājs Toms Kokins portālam "Delfi" pastāstīja, ka tad, kad velojoslas būs iekļautas Ceļu satiksmes noteikumos, to uzkrāsošana Rīgā varētu sākties nākampavasar un varētu ilgt aptuveni divus gadus.
Kokins, kuram plānots uzticēt par velojoslu ieviešanu atbildīgās darba grupas vadību, pavēstīja, ka sākotnējais mērķis ir nākamā gada laikā izvietot velojoslas pilsētas centra lielākajās ielās. Vēlāk tas varētu būt iespējams arī A kategorijas jeb maģistrālajās ielās - Brīvības, Čaka un Kr.Valdemāra ielās - uz gājēju ietvju rēķina. Tas nav nekas nereāls, ņemot vērā, ka ziemā pusi no ietvēm aizkrauj ar sniega kaudzēm, kas neliedz gājējiem pa ietvi pārvietoties.
Satiksmes departaments par iespējām velojoslas ieviest arī maģistrālajās ielās piebilst, ka rekomendējošās velojoslas vismaz vairumā valstu nav paredzētas ielām ar augstu satiksmes intensitāti.
Savukārt, lai pēc iespējas mazāk traucētu transportlīdzekļu un velobraucēju satiksmi, būtu ne tikai jākrāso velojoslas vairāku Rīgas ielu malās, bet būtu arī jālikvidē ielu malās esošās autostāvvietas. Šo redzējumu pagājušajā nedēļā akceptējusi un virzījusi tālākām diskusijām arī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja, portāls "Delfi" noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.
Velojoslas - pierašanas jautājums
Ieviešot atsevišķas joslas, kas izmantojamas tikai un vienīgi velosipēdu satiksmei, būtu nepieciešami papildus risinājumi automašīnu pagriezieniem krustojumā pa labi. Tai gan nevajadzētu būt nekādai problēmai - regulējot velosipēdu plūsmu ar luksoforiem un organizējot satiksmi tā, lai velosipēdi šķērsotu krustojumus, kamēr automašīnas stāv, un otrādi, izteicās Latvijas Automoto biedrības (LAMB) vadītājs Juris Zvirbulis.
"Teorētiski tas viss darbosies, bet praktiski - pārliecināties var tikai praksē. Tie ir tādi jauninājumi, pie kuriem sabiedrībai jāpierod, un nevar vienā dienā visu izmainīt," teica biedrības vadītājs.
CSDD: atsevišķai velojoslai jābūt ar nepārtrauktu marķējumu
Tikmēr Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) uzsver - atsevišķa velojosla var būt tikai un vienīgi tāda, kas apzīmēta ar nepārtrauktu līniju, kas ļautu novērst velosipēdistu iespējamos konfliktus ar motorizētajiem transportlīdzekļiem.
"Protams, ka ideālā gadījumā katram satiksmes dalībniekam būtu jāpārvietojas pa savu "telpu". [..] Iespējams, ir atsevišķas valstis, kur velo joslas apzīmētas ar pārtrauktu līniju, taču Latvijā tas šobrīd nebūtu paredzams, piemēram, velosipēdistu un autovadītāju savstarpējo attiecību tradīciju dēļ," norāda CSDD.
Līdz ar to - kamēr Ceļu satiksmes noteikumos nebūs runāts par velojoslām, tās uzkrāsot nedrīkstēs.
"Kamēr rekomendējošās velojoslas nav ieviestas Latvijas likumdošanā - Ceļu satiksmes noteikumos, uzsākt rekomendējošo velo joslu uzklāšanu Rīgā nedrīkst," norādīja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna Ozola.
Biedrība: velojoslu dēļ autovadītāji neciestu
Velojoslu ieviešanu Rīgā atbalsta arī LAMB vadītājs Zvirbulis. Viņš uzskata, ka tagadējās uz dažām Rīgas centra ielām uzzīmētās rekomendējošās joslas ar zilo marķējumu ir nekam nederīgas, taču ideja par labi saredzamām un saprotamām velojoslām riteņbraucēju un gājēju ērtībai ir atbalstāma, ja vien tas būtiski nemazina auto plūsmu.
"Skaidrs, ka ritenis ieņem savu vietu mūsu sabiedrībā, pret to ir grūti iebilst. Tas ir veselībai labs, ērts un izdevīgs transporta līdzeklis," teica LAMB vadītājs. Viņš uzsvēra, ka velojoslu ieviešana "jautājums par sabalansētību" un satiksmes dalībnieku pieradumu maiņu - "sabiedrība ir jāaudzina", un tas attiecas gan uz autovadītājiem, gan velobraucējiem. Tāpat būtiski, lai vienu satiksmes dalībnieku grupu kardināli nediskriminētu un citas rēķina.
Zvirbulis piekrita, ka Rīgas centrā atsevišķu velojoslu iekārtošana ir iespējama arī uz auto satiksmes un automašīnu stāvvietu rēķina. Lai tas neradītu lielus sarežģījumus, par to gan rūpīgi jādiskutē un pašvaldībai jādomā par alternatīvām automašīnu novietošanai.
"Gadījumā, ja uz velosipēdu joslu rēķina ierobežo auto noparkošanos, no domes puses laikam būtu jāveicina kādas citas auto novietošanas iespējas - pazemes autostāvvietas vai daudzstāvu autostāvvietas," teica Zvirbulis. Pieredzi šādiem piemēriem var smelties pilsētās citviet pasaulē, un "jaunu velosipēdu nav jāizdomā".
"Automašīnas ir un nekur nepazudīs. Ekonomika attīstās, cilvēki brauc ar auto un arī turpmāk brauks," pauda LAMB vadītājs.
Jau vēstīts, ka līdz ar velosipēdu joslu ieviešanu riteņbraucējiem liks atbrīvot vietu gājējiem un vairs nepārvietoties pa trotuāriem. Turklāt daudzviet velosipēdistu drošībai samazinās maksimāli atļauto braukšanas ātrumu no 70 līdz 50 kilometriem stundā.
Rīgas mērs Nils Ušakovs portālam "Delfi" iepriekš pastāstīja, ka pašvaldība līdz ar jaunu velojoslu iezīmēšanas plāniem neatstās novārtā iesāktos un ieplānotos veloceliņus no Vecmīlgrāvja līdz Vecāķiem, līdz Ziepniekkalnam, līdz Dārziņiem, līdz Bolderājai un citus, taču daudzviet uz Rīgas ielām reālāk un arī praktiskāk ir izveidot speciālas velojoslas, kādas iekārtotas daudzās Eiropas pilsētās.
Viņš gan atzina, ka velojoslas ieviest nebūšot iespējams visās centra ielās satiksmes intensitātes un sabiedriskā transporta maršrutu dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
