VP pavēstīja, ka 2015. gadā kopumā konstatēti 180 gadījumi, kad transportlīdzekļu vadītāji devuši kukuli Ceļu policijas amatpersonām, 2016. gadā – 192 gadījums, bet šogad septiņos mēnešos 59 gadījumi. 2015.gadā septiņos mēnešos reģistrēti 172, 2016.gadā – 121 gadījums.
Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs teica, ka saskaņā ar VP rīcībā esošo informāciju pret dažādu struktūru policistiem, ieskaitot ceļu policistus pērn par kukuļņemšanu sākti 16 kriminālprocesi – vienu ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet pārējos Iekšējās drošības birojs. Šogad izmeklēšanas iestādē sākti četri kriminālprocesi.
Velšs skaidroja, ka korupcijas apkarošanā pirms aptuveni septiņiem gadiem Valsts policija mainīja taktiku un daudz nopietnāk pievērsās autovadītāju - kukuļdevēju aizturēšanām. Gandrīz par katru aizturēšanas gadījumu policija ziņoja presei.
Kopš tā laika pamazām ieviesti preventīvi, tehnoloģiski un organizatoriski risinājumi, lai nepieļautu ne kukuļņemšanu, ne naudas došanu. Šobrīd, piemēram, visas ceļu policijas automašīnas ir aprīkotas ar audio un video ierakstīšanas sistēmu, tāpēc komandieriem ir iespējams tiešsaistes režīmā pieslēgties automašīnai un pārbaudīt kāpēc nav noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Tāpat Velšs uzteica fotoradaru ieviešanu un tuvākajā nākotnē tehnoloģisko nodrošinājumu papildinās pie apģērba piestiprināmas kameras.
Velšs nenoliedz, ka ceļu policisti un patruļpolicisti, kas ikdienā visbiežāk saskaras ar iedzīvotājiem ir augstākajā korupcijas risku grupā, taču šobrīd situācija būtiski atšķiras ar 90. gadu un 2000. gadu sākumā valdošo situāciju.
"Protams ir grūti izskaust stereotipus par ceļu policistiem kā kukuļņēmējiem, taču tagad ir cits tehnoloģijas laikmets un ir daudz izdarīts, lai minimizētu korupcijas gadījumus," norādīja Velšs.