Ventspils dome apvienošanu joprojām uzskata par neatbilstošu iedzīvotāju interesēm
Foto: LETA

Ventspils domes deputāti, paužot attieksmi pret Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas paredz pilsētas un Ventspils novada apvienošanu, lēmumu joprojām uzskata par neatbilstošu iedzīvotāju interesēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceturtdien Ventspils pašvaldības dome pieņēma lēmumu atzīt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" paredz nepamatotus Ventspils pašvaldības iedzīvotāju tiesību ierobežojumus, kā arī likumprojektā nostiprinātais tiesiskais regulējums nesasniedz administratīvi teritoriālajai reformai izvirzīto leģitīmo mērķi.

Lēmums paredz atzīt VARAM sagatavotā likumprojekta piedāvāto redakciju par jauna Ventspils novada administratīvās teritorijas izveidi par prettiesisku, nepamatotu un Ventspils valstspilsētas iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Domes deputāti neatbalsta ieceri par jaunas Ventspils novada administratīvās teritorijas izveidošanu, apvienojot Ventspils un Ventspils novada pašvaldības.

Deputāti aicina Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju ierosināt Ventspils un Ventspils novada iedzīvotāju aptauju, organizējot referendumu par Ventspils administratīvās teritorijas saglabāšanu.

Pašvaldības deputāti aicina 13.Saeimas deputātus iesniegt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumu par Ventspils kā valstspilsētas administratīvās teritorijas statusa saglabāšanu, kā arī aicina Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju Likumprojektā lemt par Ventspils kā valstspilsētas administratīvās teritorijas statusa saglabāšanu.

Ventspils pašvaldības dome uzskata, ka Ventspils, ņemot vērā tās nozīmi starptautiskajā un nacionālajā līmenī, nav ietverama vienotā sistēmā ar Ventspils novada pagastiem un Ventspils novada pilsētu.

Valstspilsētas statuss un izmērs nav salīdzināms ar Ventspils novada teritoriālajām vienībām, lai vienlīdzīgi iekļautos kopējā novadā, uzskata deputāti.

Ierosinājums izveidot jaunu Ventspils novadu, apvienojot Ventspils un Ventspils novadu ir prettiesisks, jo tas pārkāpj Satversmes 116.pantā noteiktās konstitucionālās vērtības - Ventspils iedzīvotāju tiesības piedalīties pašvaldības darbā un administratīvi teritoriālās reformas norisē, uzskata pašvaldība.

Saeimas iecere apdraud Ventspils un arī Ventspils novada pašvaldību iedzīvotāju drošību un labklājību, ievērojot valstspilsētu un novadu pašvaldību atšķirīgās pārvaldības īpatnības, ir sagatavota bez atbilstoša teorētiska un praktiskā funkcionālā pamatojuma, netiek balstīta uz Ventspils un Ventspils novada autonomo funkciju izpildes pētījumiem un tās pārvaldības sistēmisku analīzi, uzskata Ventspils domes deputāti.

Viņu ieskatā tā iznīcina unikālo Ventspils kā valstspilsētas iedzīvotāja kultūrvēsturisko identitāti un daudzos gadsimtos veidojušās un pastāvējušās Ventspils pilsētas pārvaldības tradīcijas, pārkāpj labas pārvaldības un subsidiaritātes principus, kas ietver prasības par pārdomātu un iedzīvotājiem pieejamu, sistēmiski organizētu un līdzsvarotu valsts administratīvo teritoriju izveidi un pakalpojumu pieejamību.

Iecere neatbilst Ventspils pilsētas un Ventspils novada iedzīvotāju 2019.gada novembrī un decembrī paustajam viedoklim, jo tikai 29% Ventspils pilsētā dzīvojošo pilnībā vai drīzāk piekrita Ventspils pilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības apvienošanai vienā pašvaldībā, kā arī tikai 33% Ventspils novadā dzīvojošo pilnībā vai drīzāk piekrita pašvaldību apvienošanai vienā pašvaldībā.

Apvienojot valstspilsētu un novadu, tiks apdraudēts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam mērķis, kur Ventspils ir izglītības, inovāciju, augstas pievienotās vērtības rūpniecības un inženiernozaru, kā arī loģistikas un tranzīta attīstības centrs Baltijas jūras reģionā, uzsver Ventspils domes deputāti.

LETA jau vēstīja, ka Ventspils novada domes deputāti ceturtdien lēma neatbalstīt Saeimas ieceri apvienot Ventspils novadu ar Ventspils pilsētu.

Domnieki lēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" otro pantu, ar kuru Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 42.punktā noteikto jaunas pašvaldības izveidi, apvienojot Ventspils novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētu atzīt par neatbilstošu labai likumdošanas praksei pilsoniskā un demokrātiskā sabiedrībā, kā arī Ventspils novada iedzīvotāju interesēm.

Pašvaldības ieskatā likumprojekta norma sagatavota, pārkāpjot Satversmes 1.panta un 101.panta, Eiropas Padomes 1985.gada 15.oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4.panta sestajā daļā un 5.pantā nostiprinātos tiesību pamatprincipus.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka Ventspils novads, kā patstāvīga atvasināta publiska persona, saglabā pašvaldības statusu un teritoriju ar tajā esošu attīstības centru un ietilpstošajām administratīvajām vienībām, proti, Piltenes pilsēta, Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagasti.

Kā vēstīts, Saeima 21.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.

Saeimas debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka šie grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti, nepienācīgi izrunāti un pretrunā ar iepriekš pieņemtiem likuma grozījumiem. Politiķis prognozēja, ka piedāvātās izmaiņas kaitēs reģionu attīstībai.

Valainis norādīja, ka iepriekš Jelgavas un Jelgavas novada, Ventspils un Ventspils novada, kā arī Augšdaugavas novada pārstāvji esot iebilduši šādai apvienošanai. Viņš arī aicināja pieņemt faktos balstītus, nevis emocionālus lēmumus, norādot, ka pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, ļoti maz iedzīvotāji pozitīvi vērtē administratīvi teritoriālo reformu.

Valainis šajos grozījumos arī saskata politisko atriebību no partijām, kuras attiecīgajos novados guva labākus rezultātus pašvaldību vēlēšanās.

Deputāte Inga Goldberga (S) pauda, ka izveidojušos situāciju, ko plānots glābt ar šo likumprojektu, var raksturot ar vārdiem "nu gan esam savārījuši putru". Putras ievārīšanā piedalījušies visi, sākot no atbildīgās ministrijas, reformu virzītājiem, lēmumu pieņēmējiem Saeimā un savu asumu tam pievienojusi arī ST, norādīja deputāte.

ST šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2025.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

Kā aģentūrai LETA pieļāva Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, likumprojektā varētu veikt korekcijas, to skatot otrajā lasījumā. Tad gaidāma diskusija gan par ar reģionālas nozīmes centriem saistītiem jautājumiem, gan par to, kurus novadus un pilsētas vajadzētu apvienot, kā arī vai to darīt 2025., vai arī, piemēram, 2029.gadā.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks spriests, vai Satversmes tiesas (ST) spriedums, kurš attiecas uz Jelgavas un Augšdaugavas novadu, būtu jāattiecina arī uz Liepāju, Ventspili un Rēzekni, norādīja politiķis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Administratīvi teritoriālā reforma Eiropas Padome Satversmes tiesa VARAM Ventspils dome Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form