"Diena" raksta, ka neoficiāli kā iespējamā Prezidenta kancelejas mājvieta tiek minēta VN Rīgas rezidence Maikapara nams. Uzņēmumā laikrakstam apstiprināts, ka VN rekonstruēto ēku Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai drīzumā varētu piedāvāt oficiāli. VNĪA gan jau esot izpētījusi, ka ēkas platība šim mērķim neatbilstot.
"Balstoties uz masu medijos izskanējušo informāciju par Valsts prezidenta telpu izvietošanas varbūtējiem variantiem ārpus Rīgas pils, arī VN kā uzņēmuma iekšējo jautājumu izskatījusi iespēju piedāvāt šīm vajadzībām savas reprezentācijas telpas Briāna ielā. Taču oficiāli mēs savu piedāvājumu pagaidām neesam iesnieguši, iespējams, ka darīsim to drīzumā," laikrakstam norādījusi uzņēmuma preses sekretāre Gundega Vārpa. Par to, vai ēku varētu pārdot vai iznomāt, esot pāragri runāt.
Savukārt VNĪA preses sekretāre Inese Kreicberga sacīja, ka Maikapara nams kā iespēja skatīta, taču aģentūra noskaidrojusi, ka tā platība ir pārāk maza kancelejas vajadzībām, tāpēc tālāk tas nav virzīts. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars teica, ka kanceleja ir tikai īrnieks un pati telpas nemeklē, vien izvērtē piedāvātos variantus. Jautāts par neoficiālo informāciju saistībā ar Maikapara namu, viņš norādīja, ka baumots tiek par daudz ko, taču oficiāla priekšlikuma nav bijis.
Savulaik Maikapara namu no bijušā "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa, kurš šo ēku bija ieguvis īpašumā, Prezidenta kanceleja nomāja kādreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vajadzībām. Kad Ulmanis pārcēlās uz Rīgas pili, nams tika ieķīlāts un vēlāk to iegādājās VN.
VNĪA variantus Valsts prezidenta kancelejas un rezidences pārvietošanai uz citām telpām Rīgas pils remonta laikā ir sistematizējusi trīs grupās, atstājot valdības ziņā izvēlēties piemērotāko.
Kā iepriekš pastāstīja VNĪA ģenerāldirektors Kalvis Bricis, Ministru kabinetam konceptuāli būs jāvienojas par vienu no trim piedāvātajiem pamatvariantiem - izmantot citu valsts īpašumu, pirkt īpašumu vai nomāt to no privātīpašnieka.
No valsts īpašumā esošajām ēkām VNĪA piedāvā Valsts prezidenta kanceleju pārvietot uz Latvijas Jūras akadēmiju Kronvalda bulvārī 6, uz pašreizējo Rīgas domes ēku Valdemāra ielā 3 vai uz ēkas daļu Brīvības bulvārī 36, ko patlaban aizņem Ārlietu ministrija (ĀM).
Pēc Briča teiktā, katrai no šīm ēkām ir savi trūkumi. Proti, pret prezidenta kancelejas pārvietošanu uz Rīgas domes ēku iebilst ĀM, jo šī ēka pēc domes pārcelšanās uz Rātsnamu ir paredzēta ministrijas vajadzībām, savukārt pret prezidenta kancelejas pārvietošanu uz Brīvības bulvāri 36 iebilst Tieslietu ministrija, jo šo ēku ir paredzēts piemērot tiesu vajadzībām.
Savukārt Latvijas Jūras akadēmijā ir nepieciešams kapitālais remonts, lai ēka būtu piemērota valsts pirmās personas vajadzībām. Turklāt nekustamajam īpašumam Kronvalda bulvārī 6 ir nepieciešams veikt valdītāja maiņu, jo patlaban ēka, lai gan pieder valstij, ir Satiksmes ministrijas valdījumā.
Valsts prezidenta kancelejas un rezidences pārvietošana uz Latvijas Jūras akadēmijas ēku kopumā izmaksās 5 000 650 latus, uz Rīgas domes ēku - 2,7 miljonus latu, uz ēku Brīvības bulvārī 36 - 2,7 miljonus latu.
VNĪA valdībai arī piedāvā Valsts prezidenta kanceleju un rezidenci pārvietot uz privātīpašumā esošu ēku. Kā informēja Bricis, ja valdība izlems nomāt telpas no privātīpašniekiem, būs nepieciešams organizēt atklātu konkursu saskaņā ar likumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām.
VNĪA kā piemēru piedāvā nekustamo īpašumu Rīgā, J.Alunāna ielā 2. Šīs ēkas noma kopumā izmaksās 2 879 000 latu. Bricis norādīja, ka valdība nebūs obligāti jāizvēlas šis variants, jo tas ir tikai piemērs, ka Rīgā privātajā sektorā ir ēkas, kas jau ir piemērotas Valsts prezidenta kancelejas un rezidences vajadzībām.
Pēc Briča teiktā, ja tiks izlemts nomāt telpas, par labāko variantu būtu jāatzīst tās, kuras jau vismaz par 95% ir piemērotas Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai, jo citādi neesot izdevīgi nomāt telpas, kurām vēl ir nepieciešams kapitālais remonts.
VNĪA kā piemērus arī piedāvā privātpersonām piederošos nekustamos īpašumus Rīgā, Alunāna ielā 2 un Krišjāņa Barona ielā 12 jeb Benjamiņu namu. Šīs ēkas piemērošana Valsts prezidenta funkciju veikšanai valstij izmaksās 4 844 800 latus, bet nama Alunāna ielā 2 iegāde - 5,15 miljonus latu.
Bricis norādīja, ka pēc prezidenta kancelejas atgriešanās atpakaļ Rīgas pilī nekustamo īpašumu, kas tika izmantots kancelejas vajadzībām, varētu izmantot Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
