"Tā kā traumas smagums noteica neatgriezenisku redzes zudumu kreisajā acī jau traumas brīdī, kā to apliecināja arī bērna ārstējošais un operējošais ārsts Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, laika faktors šajā gadījumā nebija izšķirošs," teikts Ventspils slimnīcas paziņojumā.
Slimnīcas vadība informē, ka pēc gūtās traumas meitenīte Ventspils slimnīcas Akūtās uzņemšanas nodaļā tika nogādāta 9.augusta pēcpusdienā, kur viņu izmeklēja un pirmo palīdzību sniedza dežurējošais oftalmologs Paimans Emadi un konstatēja, ka bērnam ir kreisās acs trauma ar vairāku acs elementu bojājumiem, kas radījusi neatgriezenisku redzes funkcijas traucējumu kreisajā acī. Izvērtējot acs bojājuma pakāpi un nepieciešamo palīdzības apjomu, tika pieņemts lēmums pacienti nosūtīt uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, lai saņemtu specializētu bērnu oftalmologa palīdzību.
Tā kā tika konstatēta izolēta acs trauma bez citiem veselības traucējumiem, pēc pirmās palīdzības saņemšanas bērna pārvešana uz Rīgu bija iespējama ar personīgo transportu vecāku pavadībā, teikts slimnīcas izplatītajā paziņojumā.
Jau ziņots, ka, saņēmuši Ventspils slimnīcas atteikumu, aci smagi traumējušas meitenes vecāki nolēma uz Rīgu doties ar savu transportu, taču, zaudējis sastrēgumos dārgās minūtes, bērns kļuvis pusakls.
Kā piektdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze", Rīgā meiteni operēja trīs stundas, taču diemžēl redzi traumētajā acī atjaunot neizdevās.
"Visu Latvijas vecmāmiņu vārdā, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos. No nelaimes nav pasargāti arī citi bērni, un mēs negribētu, lai viņiem tāpat kā Ketlīnai tiktu liegta operatīvā palīdzība," sacīja meitenītes vecmāmiņa Sarmīte Krūmiņa.
Pagājušās svētdienas pēcpusdienā mazā Ketlīna krita no koka, kur spēlējoties bija uzrāpusies. Kreisajā actiņā iedūrās zars. Cietušais bērns no Užavas tika nekavējoties nogādāts Ventspils slimnīcā. Taču tur palīdzēt nevarēja.
Oftalmologs Paimans Emadi, apskatījis Ketlīnas aci, secinājis, ka ar tik smagu traumu nekavējoties jādodas uz Rīgu, jo Ventspils ārstiem nav specializētas aparatūras tik sarežģītu acs operāciju veikšanai. Mediķis mēģinājis sarūpēt ātro palīdzību, kas aizvestu meitenīti, taču neveiksmīgi. Lēmumu atteikt ātrās palīdzības ekipāžu meitenītes pārvešanai uz Rīgu pieņēmis galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis. Taču viņš no sīkākiem skaidrojumiem laikrakstam atturējās.
"Vispirms zvanīju uz ātrās palīdzības centru, man teica, ka viņi paši nevarot pieņemt lēmumu un iedot mašīnu. Tad sazvanīju dakteri Ķeņģi, bet viņš teica - ja nav dzīvības draudu, ātro palīdzību nevarot dot," stāstīja Emadi.
Arī slimnīcas Ātrās palīdzības nodaļas vadītāja Marina Bujeviča apstiprina, ka slimnīcas transporta izmantošanu šādos gadījumos koordinē galvenais ārsts vai viņa vietnieks.
Taču Emadi šaubās, vai Rīgā ar privātu transportu sastrēgumos iztērētā pusstunda bijusi izšķiroša. Arī Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics atzīst, ka varbūt cīņā par bērna aci vajadzēja izmantot zilo lampu sistēmu. Operatīvais transports, izmantojot bākugunis, galā nokļūtu ievērojami ātrāk, turklāt bērns ceļā atrastos pilnīgā guļus stāvoklī, un brigāde, iespējams, varētu viņam aiztaupīt vemšanu triju stundu garumā.
Pērn gandrīz identiskā situācijā vieglāk cietuša pacienta aizgādāšanai uz Rīgu ātrās palīdzības mašīna tika iedota.