Vērienīgais LU Akadēmiskais centrs varētu izmaksāt 150 miljonus latu

Projektam LU cer piesaistīt gan ES fondu finansējumu, gan ieguldīt savus līdzekļus. Pirmajai kārtai paredzēts piesaistīt ERAF līdzekļus un nodrošināt valsts finansējumu 3,41 miljonus latu jeb 15 % no izmaksām. No valsts budžeta šim mērķim nodrošinās 1,63 miljonus latu, bet pati universitāte piešķirs 1,78 miljonus.

Kopumā, veidojot Akadēmisko centru, 12 gadu laikā LU plāno izmantot arī citus finanšu avotus - ES fondu programmu zinātnes infrastruktūras attīstībai, kurā Latvijai pieejami astoņi miljoni latu, LU budžeta līdzekļus, kurus pašlaik tērē novecojušās infrastruktūras remontiem un kas sasniedz trīs miljonus latu gadā jeb 36 miljonus latu 12 gados.

LU arī cer iegūt 45 – 54 miljonus latu no savu pakāpeniski atbrīvoto ēku iznomāšanas un piesaistīt līdzekļus no privātajiem starptautiskajiem investīciju fondiem un publiskās – privātās partnerības veidā īstenotiem projektiem – kopā ap 30 miljoniem latu, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

IZM norāda, ka studiju un zinātniskā darba koncentrācija vienotos kompleksos pēdējos gados ir ļoti izplatīts virziens augstākās izglītības modernizācijā ārvalstīs. Resursu koncentrācija šādos centros ļauj augstskolām efektīvāk izmantot infrastruktūru un akadēmisko personālu, kā arī uzlabot studiju un zinātniskā darba kvalitāti. Vienotos akadēmiskajos centros studentiem ir daudz plašākas iespējas iesaistīties zinātnē un dažādos pētnieciskajos projektos, savukārt atzītiem sekmīgiem zinātniekiem ir iespējas savas zināšanas, pieredzi un prasmes nodot studējošajiem. Šādi centri valstī parasti veidojas kā ideju, izglītības un inovāciju ģeneratori, kas dod nozīmīgu ieguldījumu valsts konkurētspējas palielināšanā.

Jaunajā Akadēmiskajā centrā Torņakalnā kopumā iecerēts izvietot aptuveni 13 000 – 14 000 studentu, 1900 pasniedzēju un zinātnisko darbinieku un 1100 cilvēku no studiju un zinātnes palīgpersonāla.

Torņakalna rajonā LU plāno izveidot modernu infrastruktūru ar kopējo platību 150 000 kvadrātmetri, kurās atrastos 10 – 14 būves, no kurām par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tiktu uzcelts Dabas un datorzinātņu centrs - divi līdz trīs korpusi.

Kopumā Torņakalna Akadēmiskajā centrā plāno izveidot telpas studiju un zinātniskajam darbam aptuveni 100 000 – 110 000 kvadrātmetru platībā, dienesta viesnīcu aptuveni 20 000 kvadrātmetru platībā, sporta halli, trenažieru zāli un stadionu 8000 kvadrātmetru platībā, ēdnīcu 4000 kvadrātmetru platībā, studiju servisa centru, atpūtas, izklaides centru 5000 kvadrātmetru platībā.

Pēc projekta pabeigšanas LU saglabās savu galveno ēku Raiņa bulvārī, kurā paliks LU vadība un administrācija un tiesību studijas - apmēram 2400 studentu, Fizikas un matemātikas studiju centrs paliks Zeļļu ielā 8, un arī Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts saglabās savu vietu Ojāra Vācieša ielā.

Aptuveni pēc četriem - divpadsmit gadiem pēc jaunā centra izveides uzsākšanas Medicīnas fakultātes darbības nodrošināšanai plānots izmantot daļu no ēkas Kronvalda bulvārī 4. Aptuveni četrus sešus gadus pēc centra izveides sākuma būves Alberta ielā 10 un Kalpaka bulvārī 4 kļūs par augstākā līmeņa starptautiskā sabiedrības un kultūras akadēmiskā centra daļām (kopā ar Rīgas Juridisko augstskolu un, iespējams, Rīgas Ekonomikas augstskolu), kur strādās 300 – 400 maģistranti un doktoranti, no kuriem aptuveni 50% būs ārzemnieki, paredz LU attīstības stratēģija.

Aptuveni 13 gadus pēc centra izveides uzsākšanas būvē Kronvalda bulvārī 4 plānots izvietot Latvijas Universitātes Zinātnes un tehnikas vēstures muzeju sadarbībā ar Dabas muzeju. Pārējo LU atbrīvoto būvju funkcijas pārskatīs.