Šogad, apritot 250 gadiem kopš Lielo kapu pastāvēšanas, pašvaldība plāno atjaunot kapavietu Vērmaņu dzimtai, tomēr līdz ar izmaksu pieaugumu tai nepieciešami papildu 105 000 eiro, liecina uz Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdi sagatavotā informācija.
Pilsētas attīstības komitejas deputāti pirmdien atbalstīja Rīgas pieminekļu aģentūras budžetā papildus nepieciešamo 105 000 eiro piešķiršanu.
"Mūsu aģentūrai ir viens sāpju bērns un tie ir abi Vērmaņu dzimtas pieminekļi Lielajos kapos. Tie ir divi pieminekļi – viens blakus otram," stāstīja Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels.
Viens no šiem pieminekļiem – Annas Ģertrūdes Vērmanes – ir valsts nozīmes piemineklis, savukārt otrs ir reģionālas nozīmes kultūras piemineklis.
Abiem pieminekļiem paredzēts darbs vairākās kārtās. Pirmo kārtu pašvaldība veica pagājušogad un tā izmaksāja ap 29 000 eiro, taču tagad būtu jāveic otrā un trešā kārta. Tās būtu jāveic šogad gan tāpēc, ka darbs jau ir iesākts, gan tāpēc, ka šogad ir 250 gadu atzīmēšanas gads Lielajiem kapiem, skaidroja Nāgels.
Anna Ģertrūde Vērmane ir vācbaltiešu tirgotāja sieva un mecenāte, kas likusi pamatus Vērmanes dārza izveidei.
Rekonstrukcijas projektu Rīgas pieminekļu aģentūra sāka vēl 2022. gadā. Un šobrīd Vērmaņu dzimtas kapavietu atjaunošanai līdz ar "pakalpojumu un preču cenu pieaugumu" ir palielinājušās arī restaurācijas darbu izmaksas. Tādēļ aģentūra lūgusi domei veikt grozījumus budžetā un piešķirt papildu 105 000 eiro, lai, kā formulē aģentūra, "paveiktu visus šogad iecerētos darbus Lielo kapu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā".
Pretējā gadījumā "būs jāatceļ neatliekami darbi iegruvušo kapavietu sakopšanā un netiks uzstādīts kapavietai atjaunotais metāla baldahīns", norāda aģentūra, papildinot, ka līdzekļu nesaņemšanas gadījumā "samazināts tiks arī finansējums citu sabiedrisko pieminekļu apkopei un restaurācijai", plašāk, kuriem pieminekļiem būs jāsamazina finansējums, neminot.
Kā ziņots, nepilnus 30 hektārus plašajos Lielajos kapos atrodamas vairāk nekā 40 apbedīšanas vietas, tostarp vairāku jaunlatviešu – Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra, Andreja Pumpura un citas. Lielajos kapos piemiņas vietas izveidotas arī kādreizējam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam, Fricim Brīvzemniekam, Voldemāram Zeltiņam, kā arī vairākiem vācu izcelsmes kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.
Plašāk par Lielo kapu vēsturi un nozīmīgumu portāls "Delfi" rakstījis projektā "Rīgas maršruti".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
