Lazda lūgumu ierosināt lietu Satversmes tiesā pamato ar nepieciešamību izbeigt valstī pastāvošo, viņaprāt, nedemokrātisko varas sistēmu - partokrātiju kā valsts monopolu uz varu.
Viņš uzsver, ka Saeimas vēlēšanu likuma 9.pants tiesības izvirzīt kandidātus un sastādīt kandidātu sarakstus dod tikai partijām un partiju apvienībām, nedodot bezpartejiskajiem pilsoņiem tiesības balotēties, izvirzīt kandidātus, sastādīt un iesniegt kandidātu sarakstus un par tiem balsot.
Lazda uzskata, ka šāds pilsoņu pamattiesību ierobežojums ir pretrunā ar Satversmes 1.un 2. pantu, kas Latviju deklarē par demokrātisku republiku un kas suvereno varu noteic Latvijas tautai kā pilsoņu kopumam, nevis partijām, un ir pretrunā ar Satversmes 9.pantu, kas dod tiesības katram pilngadīgam pilsonim tikt ievēlētam Saeimā.
"Varas partijas valsts pārvaldē virza savas partijas biedrus - par ministriem, par iestāžu vadītājiem un tamlīdzīgi. Praksē ir pierādījies, ka šī metode dod iespēju partijām finansēties no pašas iecelto amatpersonu lielajām algām. Savstarpējo personīgo paziņu sistēmā nav iespējama iedarbīga kontrole un atbildība par pārkāpumiem, jo ierēdņi-partijnieki savstarpēji cits citu pasargā no atbildības kā vienas partijas biedrus," teikts Lazdas Satversmes tiesā iesniegtajā sūdzībā.
Lazda teica, ka ir jurists. Viņš atzina, ka, visticamāk, viņa sūdzība netiks pieņemta, jo jau iepriekš līdzīgas sūdzības noraidītas. Taču viņš vēloties redzēt Satversmes tiesa motivāciju pieņemot lēmumu par iesniegto sūdzību.
Lazda arī varētu izvērtēt iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Viņaprāt, valsts pārvaldīšana neveicas tādēļ, ka valda noslēgtā varas sistēma, kas ir atrauta no tautas un ir nelielas kliķes rokās. Līdz ar to valstij un tās iedzīvotājiem klājas arvien sliktāk. Tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Lazda vērsies Satversmes tiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
